Īpašums ir vispilnīgākā, visaptverošākā lietu tiesība, kas īpašniekam piešķir visplašāko lietošanas un rīcības iespēju pār lietu. Un mūsdienās jau gandrīz vai katrs cilvēks ir kādas lietas (kustamas vai nekustamas) īpašnieks. Tomēr daudzi nezina, ka viņu īpašumam var būt noteikti aprobežojumi, kas katrā konkrētā gadījumā var atšķirties – tātad, neapzinās, nezin vai negrib zināt savas tiesības un pienākumus. Līdz ar to arī praksē bieži ir sastopami gadījumi, kad netiek ievērotas Latvijas Republikas Civillikumā, un arī citos likumos, kas ar to saistīti, noteiktās prasības, kas regulē īpašuma tiesības. Rezultātā var tik apdraudēta cilvēku, ieskaitot paša īpašnieka, veselība un dzīvība, kā arī iznīcināts vai sabojāts vides un kultūrvēsturiskais mantojums. Un par cik man kādreiz pašai piederēs nekustamais īpašums, tieši tāpēc es izvēlējos rakstīt par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem, jo man ir svarīgi zināt savus uzdevumus attiecībā uz to.
Mana referāta mērķis ir vispārīgi raksturot Civillikumā un citos likumos regulētos īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus.
Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi nozīmē to, ka īpašniekam ir jāatturas no zināmām lietošanas tiesībām(nenēsāt šaujamieroci, ja ir tikai glabāšanas atļauja) vai arī jāpacieš, ka tās izlieto citi, piemēram, Civillikuma 1093. pantā norādītā tiesība – jāpacieš, ka cits īpašnieks savāc savu lietu no īpašnieka zemes . Tāpat aprobežojumi var attiekties uz dažu lietu tiesību piešķiršanu citām personām - tie ir lietošanas aprobežojumi, kuri fiksēti zemesgrāmatās, līdz ar to šādi fiksētu lietu tiesību var izlietot ne vien pret pirmo šai tiesībai pakļautā nekustamā īpašuma ieguvēju, bet arī pret sekojošiem.
Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi var būt noteikti ar likumu, tiesas lēmumu vai arī ar privāto gribu – testamentu vai līgumu.
Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu izcelsme saistīta ar senām tradīcijām, piemēram, VLK paredzēja īpašu aizliegumu graut vai nojaukt senu līvu cietokšņu un citu celtņu atliekas, tomēr tajā pašā laikā tika uzsvērts, ka nav pienākuma šīs celtnes atjaunot, ja vien tajās nav derīgu telpu. Tātad vispār lietošanas tiesību aprobežojumiem ir pasīvs raksturs, kas nozīmē to, ka šo aprobežojumu būtība ir atturēšanās no noteiktām darbībām nevis to veikšanas. …
