Īpašuma jēdziens un īpašuma tiesību saturs

Tiesības uz īpašumu ir svarīgs cilvēka pamattiesību elements. Latvijas Republikas Satversmē kā vienas no cilvēka pamattiesībām šīs tiesības ir paredzētas, taču tikai kopš 1998. gada.
Lai izvairītos no īpašuma sagrābšanas un nevajadzīgiem strīdiem, īpašumtiesības ir stingri reglamentētas Civillikumā un citos normatīvajos aktos.
Pēc Padomju Savienības “krišanas” īpašuma jautājumi Latvijā kļuva ļoti aktuāli. Latvieša apziņā svēti bija glabāti pirmskara Latvijas principi un attieksme pret privātīpašumu un vēlme tos atjaunot.
Civillikuma Lietu tiesību daļa tika atjaunota tikai 1992. gadā. Trešā Lietu tiesību nodaļa “Īpašums” regulē vispārīgos noteikumus, kas attiecas uz īpašumu, īpašuma iegūšanu, izbeigšanos, aprobežojumus un īpašnieka tiesības.
Ar vārdu “jēdziens” saprot “abstrakciju, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes”.1 Vārdam “saturs” ir vairākas nozīmes, domājot par īpašumtiesību saturu prātā paturēju 2 nozīmes: 1. “Tas, no kā kas izveidots, sastāv”; 2. “Būtība, jēga”2. Šī darba mērķis ir pētīt gan īpašuma kā tiesības, gan īpašuma kā lietas būtību un pazīmes, izmantojot pētīšanas metodes, piemēram juridisko analīzi un vēsturisko metodi.
Rakstot pirmās četrās šī darba daļās, galvenokārt, centos iedziļināties Lietu tiesību apakšnodaļā “Īpašums”, kas atspoguļo īpašuma būtību. 5. daļā esmu mēģinājusi aprakstīt, kāda nozīme īpašumam ir Latvijā pēc padomju varas “krišanas”.…