SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Latvijas Republikas likumdošana ir izveidojusi attiecīgu tiesisko normu bāzi, kas regulē mantisko attiecību sfēru, nosakot materiālo vērtību izmantošanas un rīcības tiesiskos pamatus. Šo normu pamatā ir īpašuma (lietu) tiesības, kas ir noteicošās ne tikai visā civiltiesiskajā apritē, bet arī pārējo tiesību apakšnozaru darbības jomās. Respektīvi, īpašuma tiesības veido tiesisko normu konstrukciju, kas regulē valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības, kā arī aizsargā citu fizisko un juridisko personu iejaukšanos īpašniekam piederošajā īpašumā. Šī aizsardzība ietver sevī arī citu publisko un privāto tiesību nozaru klātbūtni ar tām piemītošajām specifiskajām darbības metodēm un līdzekļiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka īpašuma tiesības jebkurā sabiedrībā nodrošina trīs galvenos īpašuma regulējumus: noteikta īpašuma piederība personām; ar attiecīgo nacionālo likumdošanas aktu palīdzību tiek nodrošināts personām valdījums, lietojums un rīcība ar īpašumu; attiecīgas tiesību normas veic īpašuma tiesisko aizsardzību šī vārda visplašākajā nozīmē.
Tātad īpašuma tiesības ļauj personai realizēt neierobežotu varu pār savu īpašumu, ko arī regulē Latvijas likumdošana, lai gan daudzos gadījumos šīs tiesības tiek arī pārkāptas.
Latvijā joprojām aktuāla problēma par fizisko un juridisko personu īpašuma attiecībām. Veicamais darbs šinī jomā ir nepietiekošs, kam par iemeslu var būt gan nepietiekošā tiesiskā izglītošana, gan jaunu mazpazīstamāku īpašuma veidu parādīšanās, gan arī citi apstākļi. …