Privātīpašums ir viens no civiltiesību pamatiem, kas pamudina cilvēkus saimnieciskā dzīvē ielikt lielāku enerģiju. Tādēļ saprotami ir, ka ikviens radīto vai iegūto lietu grib iegūt savā īpašumā, lai nodrošinātos pret iespēju, ka kāds to varētu atņemt, vai arī lai varētu atstāt to mantojumā saviem pēcnācējiem.
Lai izvairītos no nevajadzīgiem strīdiem, kā arī vienkāršas īpašuma sagrābšanas, īpašuma tiesību iegūšana ir stingri reglamentēta Civillikumā un citos normatīvajos aktos.
Šajā referātā tiks aplūkotas vispārējas īpašuma pazīmes, kā arī īpašuma iegūšanas veidi:
īpašuma iegūšana ar piegūšanu;
lietas augļu iegūšana par īpašumu;
īpašuma iegūšana ar pieaugumu;
īpašuma iegūšana ar nodošanu;
īpašuma iegūšana ar ieilgumu.
Īpašuma vispārīgs raksturojums
Īpašums ir pati svarīgākā un apjoma ziņā pilnīgākā lietu tiesība, kuru raksturo īpašuma tiesību subjekta - fiziskas un juridiskas personas - tieša un tiesiska vara pār lietu. Pie tam šī attiecība starp personu un lietu ir sabiedriska attiecība, jo uzliek pienākumu visām pārējām personām respektēt šo īpašnieka tiesību un atturēties no darbībām, kuras varētu kaitēt šo tiesību realizācijai. Tātad īpašums ir vienlaicīgi gan konkrētas personas subjektīva vara pār lietu, gan arī tiesiska attiecība, kura uzliek pienākumu visām citām personām šo subjektīvo konkrētas personas varu pār lietu atzīt un ievērot.…