Konkrētības trūkums
Es uzskatu ka, šis likuma skaidrojums ir diezgan neveiksmīgs un vispārīgs. Jau Pēc tā Izlasīšanas man rodas tikai virspusēja sapratne un tas rada vēl vairāk jautājumus - kas, kurš un pēc kādiem datiem nosaka vai šie sociālie apstākļi ir līdzvērtīgi.
23.2 punkts man apmēram liek saprast ar kādiem līdzekļiem šie mērķi tiek panākti, taču pietrūkst konkrētākas informācijas par to, kurš ir atbildīgs par tām pašām solītajām darba vietām – valsts sektors vai privātais, vai valstij ir jārada labvēlīgi apstākļi, lai privātie uzņēmēji vēlētos ienākt konkrētajā teritorijā. „…nodokļu atvieglojumiem, kas nodrošina papildu iespējas finansēt projektus…” Vai ir kāda institūcija, kas pārbauda, vai tiešām uzņēmēji ietaupīto naudu no nodokļiem ziedo projektiem, kas palīdz vietējai sabiedrībai. Arī izstrādātajā metodikā ir minēti līdzīgi mērķi, taču arī šajā materiālā nav minēti, kas ir atbildīgie par konkrēto darbības izpildi. Kurš ir atbildīgs par rekreācijas vietu izveidi, lai padarītu teritoriju pievilcīgāku tās iedzīvotājiem un tie neaizplūstu uz lielpilsētām? Kur tiek ņemts finansējums, lai visi solītie „labumi” piepildītos.
Ar 2010.gada 1.janvāri spēkā stājās likums, kas nosaka, ka komersanti, kas reģistrēti un darbojās īpaši atbalstāmajās teritorijās, pamatlīdzekļiem, kuri iegādāti IAT statusa laikā, nodokļu atvieglojumus var piemērot likumos noteiktajā kārtībā, neizstrādājot attīstības projektus, kā tas ir bijis līdz šim. …