Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1. Investīcijas ir personiskās ieinteresētības motivēta kapitāla ieguldīšana uzņēmumos, nekustamajā īpašumā, akcijās, obligācijās, izglītībā, pensiju fondos u.c. Investīcijas nepieciešamas uzņēmuma materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai, ražošanas apjoma palielināšanai un jaunu darbības veidu apgūšanai.
2. Investīcijas iedalās pēc līdzekļu ieguldīšanas objekta (finansu un reālās), pēc piesaistīšanas rakstura (tiešās un netiešās), pēc investēšānas perioda (īstermiņa un ilgtermiņa), pēc investīciju procesa dalībniekiem (valsts, uzņēmējsabiedrības un privātās), pēc investēšanas reģiona (vietējās un ārvalstu).
3. Investēšanas procesā pastāv liels risks zaudēt lieguldītos līdzekļus. Risku iedalījums- neprognozējamie riski, prognozējamie riski, iekšēji prognozējamie riski, iekšējais projektu risks, tehniskais risks, tiesiskais risks.
4. Sākot ar 2008.gadu strauji samazinājušās investīcijas Latvijas tautsaimniecībā. Salīdzinot ar 2007.gadu, 2008.gadā investēšanas apjomi bijuši par 13,6% mazāki.
5. Kā nozīmīgāko investīcijas ierobežojošo faktoru Latvijas uzņēmumu vadītāji atzīmē zemo pieprasījumu. Savukārt zema jaudu noslodze (2009. gadā rūpniecībā kopumā – 56%) liecina par to, ka esošās ražošanas potenciāls būtiski pārsniedz pašreiz izmantoto.
6. Valsts investīciju programma ir valsts investīciju politikas īstenošanas instruments, kura uzdevums ir nodrošināt sasaisti starp politikas plānošanas dokumentiem un budžeta plānošanu.
7. Visnozīmīgākās Latvijas ekonomikai ir ārvalstu investīcijas. Tas ir nozīmīgs kapitāla avots, ārvalstu pieredzes, tehnoloģijas un vadības prakses pārņemšanas līdzeklis, jo investīcijas palīdz samazināt maksāšanas bilances deficītu gan kapitāla pieplūdes galarezultātā, gan pieaugot jaunizveidoto uzņēmumu produkcijas eksportam. Pieaugot ražošanas apjomiem, nodarbinātībai un ienākumu līmenim valstī, pieaug arī uzkrāšana, paverot jaunas attīstības iespējas.
…