Investīcijas lēmumus ietekmē nodokļu likmes un inflācijas līmenis. Jo augstāka būs nodokļa likme, jo mazāk uzņēmējs būs ieinteresēts investēt. Augsts inflācijas līmenis apgrūtina investīciju reālās atdeves aprēķinus. Tāpēc uzņēmējs labāk ieguldīs līdzekļus spekulatīvos darījumus, kas nes ātru peļņu.
Investīciju centrālā problēma ir līdzekļu avots. Tās visupirms ir saistītas ar naudas pieprasījumu. Šī pieprasījuma forma atkarībā no investīciju konkrētā veida var būt ļoti dažāda. Investors var skaidru naudu izlietot akciju, SIA daļu, obligāciju, citu vērtspapīru iegādei. Pieprasījums pēc skaidrās naudas investīcijām bieži tiek patirināts ar kredītu, ar naudas aizņemšanos uz dažādiem laikiem un nosacījumiem. Naudas pieprasījuma investīcijām jāatbilst naudas piedāvājumam. Svarīgi, lai šim piedāvājuma būtu noteikta investīcijām domāta mērķa un funkcijas.
Naudu galvenokārt izmanto kā starpnieku pirkumos. Nauda tiek piedāvāta un pieprasīta. Nevar ņemt vērā paradoksu, ka naudai ir cena naudā, ka nauda tiek tirgota par...naudu. Prakse liecina, ka bez naudas pirkšanas un pārdošanas ekonomika nespēj pilnvērtīgi funkcionēt. Naudas cena ir viena no tirgus saimniecības iedarbīgākajiem regulatoriem, ekonomiskās motivācijas aktīvākiem elementiem. Naudai jāatrodas nemitīgā tirgus apritē. Naudas tirgū naudai ir sava cena, naudas tirgum ir visi tirgum raksturīgie elementi. Šim tirgum ir daudz īstenības, savas likumsakarības, savas aksiomas un teorēmas. Mēģinājums iztikt bez naudas tirgus ir barters, bet barters ir preču maiņas pagātne. Naudas funkcionēšana līdz ar specifisko naudas tirgu ir mūsdienu tirgus saimniecības raksturīga iezīme.
„Ekonomisti” par naudu atzīst visu, ko cilvēki pieņem apmaiņā pret precēm un pakalpojumiem.
…
