Latvijas vērtspapīru tirgū pastāv pretruna starp labi izveidotu vērtspapīru tirgus infrastruktūru un tā lēnu izaugsmi. Latvijas vērtspapīru tirgus infrastruktūru veido Rīgas Fondu birža, kas dibināta 1993.gadā (uzsāka darbību 1995.gadā), Latvijas Centrālais depozitārijs, bankas un 13 vietējās brokeru sabiedrības (no tām 7 ir Rīgas Fondu biržas dalībnieces). Latvijas vērtspapīru tirgū darbojas arī ārvalstu (galvenokārt Igaunijas un Lietuvas) brokeru sabiedrības. Rīgas Fondu birža ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas korespondējošā biedre kopš 1997.gada. Vērtspapīru tirgus institucionālā un tehniskā bāze Latvijā izveidota atbilstoši mūsdienu prasībām un ES direktīvām.
Vērtspapīru tirgus izaugsme ir mērena. Pēc vērtspapīru tirgus atklāšanas 1995.gadā strauji pieauga kotējamo uzņēmumu skaits (no 3 uzņēmumiem 1995.gadā līdz 65 uzņēmumiem 1998.gada sākumā), licencēto biržas biedru skaits (no 2 līdz 25), vidējais dienas apgrozījums, biržas sesiju skaits nedēļā un palielinājās tirgus kapitalizācija. 1999.gada finansu krīzes un tai sekojošās lejupslīdes ietekmē Latvijas vērtspapīru tirgū iestājās stagnācija. 2000.gada sākumā Latvijas vērtspapīru tirgus nedaudz atdzīvojās, tomēr tā pilnvērtīga darbība varēs atsākties tikai tad, kad būs sasniegti jūtami panākumi tautsaimniecības attīstībā un radīsies dzīvotspējīgi un perspektīvi uzņēmumi. Pagaidām Fondu biržā kotējas uzņēmumi (izņemot dažus), kuru attīstības iespējas ieguldītājiem neliekas drošas.
Vērtspapīru tirgus stagnācija izskaidrojama ar mazu piedāvājumu, ārvalstu ieguldītāju nelielu interesi par Latvijas uzņēmumiem un iekšējo finansu trūkumu. Lai atdzīvinātu vērtspapīru tirgu, nepieciešams to paplašināt. Tāpēc tiek veidotas vienotas Baltijas vērtspapīru tirgus struktūras un notiek Baltijas valstu biržu integrācija. Kopš 1999.gada darbojas vienotais Baltijas Vērtspapīru depozitārijs. Pēc tā atvēršanas Latvijas vērtspapīri var kotēties citu Baltijas valstu vērtspapīru tirgos un otrādi.
Vērtspapīru tirgu uzrauga neatkarīga Vērtspapīru tirgus komisija.…