Invalīdu integrācija sabiedrībā

Visi cilvēki dzīvo noteiktā sabiedrībā, un zinātnieki uzskata, ka cilvēka dzīve visvairāk ir atkarīga no tā, kādā sabiedrībā viņš dzīvo.
Viena no svarīgākajām sabiedrības pazīmēm ir tā, ka sabiedrība ir uz sadarbību orientēta cilvēku kopa. Katra šīs sabiedrības locekļa vēlme, protams, ir dzīvot labāk un pilnvērtīgāk. Tomēr tas ir iespējams tikai sadarbībā ar citiem. Bet lai sadarbotos, ir jāievēro ne tikai savas vēlmes būt laimīgam, bet arī citu vēlmes un tiesības tādiem būt.
2006. gada aprīlī Latvijā bija vairāk nekā 111 tūkstoši invalīdu, gandrīz 8 tūkstošiem invalīdu noteikta 1. invaliditātes grupa, vairāk kā 9 tūkstoši ir bērni invalīdi, gandrīz 60. tūkstoši - 2. grupas invalīdi, bet aptuveni 35 tūkstošiem invalīdu ir piešķirta 3. invaliditātes grupa.
No padomju sistēmas mantotā terminoloģija un tās aktīvais lietojums joprojām dzīvo mūsu uztverē, bet kļūst neizmantojams starptautiskajā apritē. Rietumos vārdam „invalīds” nav tikai nepatīkama pieskaņa. Tos nelieto ne sadzīvē, ne zinātnē, jo tie izsaka necieņu pret likteņa piemeklētiem cilvēkiem. Šie vārdi it kā apvelk neredzamu izolējošu loku ap cilvēku, kas, lai arī fiziski vai garīgi slims, ir sabiedrības sastāvdaļa, un reizē raksturo viņu kā nepilnvērtīgu cilvēku. [11;190]
Invalīdiem nepieciešamo palīdzību un tiesības šobrīd nosaka likums „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”, kas ir pieņemts 1992.gadā. taču ir vajadzīgs jauns dokuments, jo Latvijā pastāv vēl neatrisināti jautājumi uz invaliditātes profilaksi un noteikšanu, invalīdu nodarbinātību un sociālo aizsardzību. tāpat arī esošajā likumā lietotā terminoloģija neatbilst mūsdienu vajadzībām.…