Intervijas tehnika

Sākot interviju, cilvēki parasti ir satraukti, tāpēc vispirms vajag viņus atslābināt. Ieteicams intervijas sākumā nevis uzdot tiešus jautājumus, bet gan palūgt apstiprināt kādu labi zināmu informāciju.
Piemēram: „Es tikai gribētu piefiksēt, kā Jūs izrunājat savu vārdu.”
Tā ir labāk sākt, nekā: „Kā Jūs izrunājat savu vārdu?”

Tāpat arī intervijas sākumā būtu ieteicams izteikt kādu komplimentu intervējamam. Intervijas laikā nedrīkst zaudēt interesi. Šai gadījumā nenāktu par sliktu ik pa brīdim piebilst: „Cik iespaidīgi/interesanti!” „Vai tiešām?” „Es nekad nebiju dzirdējis par kaut ko tādu!” Tas viņam palīdzēs atbrīvoties un viņš jutīsies drošāks, un līdz ar to arī kļūs runātīgāks.
Piemēram: „Jums droši vien nācās ļoti smagi strādāt, lai pabeigtu budžeta plānojumu laikā.”
„Jūsu klienti saka, ka jūsu ražojumi ir paši labākie pilsētā!”
Tāpat intervijas laikā vajag uzrunāt personu vārdā, izcelt viņa amatu. Atsaukties uz līdzīgiem gadījumiem pagātnē, pieminēt intervējamā pagātnes pieredzi utt.
Vēlāk, kad jau var just, ka intervējamais jūtas pilnībā drošs, tad var mēģināt uzdot arī jau uzbrūkošākus jautājumus, bet tik un tā tas ir jādara ļoti uzmanīgi, jo nekad nevar zināt, kāda būs intervējamā reakcija uz šo jautājumu. Var gadīties pat tā, ka tās ir intervijas beigas.
Piemēram: „Es saprotu, ka reiz jūs tikāt apsūdzēts dzeršanā un narkotiku lietošanā.”

Kopsavilkšana un ķeršanās klāt nākošajam.

Dažreiz ir tā, ka intervējamais ir pārāk pļāpīgs, sāk runāt par lietām, kas nemaz vairs nav svarīgas. Tādā gadījumā vajag savilkt pasacītā kopsavilkumu un mudināt intervējamo ķerties klāt nākošajam tematam.

…