Intervija notika klīnikā, terapijas un neiroloģijas nodaļā , palātā, kur pacients neatrodas viens. Intervijas laikā tika nodrošināts privātums, piedāvājot sarunu veikt procedūras telpā, telpa ir gaiša, silta, apkārt klusums, lai neviens netraucētu, ,saruna notika pacientam saprotamā valodā( krievu), ļaujot pacientam izteikties un viņš tika uzklausīts. Pirms došanās pacientu intervēt pajautāju atļauju nodaļas virsmāsai , intervija notiek trešajā dienā , pēc iestāšanās slimnīcā, ievācu vispārējos datus par pacientu, pie palātas pieklauvēju un sagaidot apstiprinošu atbildi dodos iekšā. Pacients palātā ir , pārģērbies slimnīcas drēbēs, atlaidies gultā ar nedaudz piepaceltu galvgali un klausoties mūziku. Uzmetot acu skatienu pacientam viņš izskatās vecāks par saviem reģistrētajiem gadiem. Uzrunājot pacientu ir novērojams uztraukums un var pamanīt kā saspringst viss ķermenis , un sejā var redzēt aizdomīgumu ,stādos priekšā , ka esmu studente un vēlētos uzdot dažus jautājumus par viņa dzīvi un saslimšanām, intervijai piekrīt, pakāpeniski iesaistās sarunā, ir komunikabls un uz jautājumiem atbild . Intervijai izvēlējos uzdot vairāk atvērta tipa jautājumus, jo šinī brīdī liek vairāk runāt pacientam un atklātie jautājumi aktivizē partneri, pauž interesi par viņa viedokli , lai pacientam būtu iespēja izpaust savu viedokli un emocijas. Apsēžoties krēslā cenšos iekārtoties rokas stiepiena attālumā , lai izveidotos labs acu kontakts.
Galvenā problēma un tās sākums Paša domas par problēmu cēloņiem :
pacients atzīmē ,ka ir radušās problēmas ar veselību : lielas galvassāpes, apetītes zudums , vēlme ielīst gultā un neko nedarīt, nespēja kontaktēties ar pārējiem, jo viss tracinot , kas ir parādījies pēdējo mēnešu laikā. Pacients pastāsta, ka nesen ir nācies atmest smēķēšanu, kas bija nepieciešams jo iepīpējot galva vēl vairāk sākusi sāpēt. Pirms 1 gada nācies zaudēt darbu, bet dzīvesbiedre izturējusies pārmetoši , vainojot , ka pats esot vainīgs. Rēķini jāmaksā, tad tanī laikā ir kļuvis satraukts, izklaidīgs un nervozs , nav pievērsis uzmanību savam veselības stāvoklim. (Secinājums-liela satraukuma laikā cilvēks var nejust fiziskas sāpes. Šīs stresa ietekmes uz ķermeni ir viegli saskatāmas, izskaidrojamas un saprotamas.)
Pēc 2 nedēļām izdevies atrast labu darbu, bet tur kolektīvā bijis grūti iedzīvoties , jo visi pēc darba beigām palikuši uz pasēdēšanu, lietojuši alkoholu, bet pats tanī laikā centies atturēties , vēlāk , protams arī pacients atzīst , ka sācis lietot alkoholu , jo tā var aizmirsties par neveiksmēm un smēķēt daudz vairāk dienā izsmēķējis 2 cigarešu paciņas .( Pacients atzīmē , ka psiholoģiski ir grūti bijis ar visu tikt galā un lielā atbildība par dēlu , kam ir materiāli jāpalīdz , lai izaugtu par labu cilvēku.
…
