Atvērtās jeb nestrukturētās intervijas kārtība, kādā jautājumi tiek uzdoti, var mainīties atkarībā no respondenta. Pētnieka mērķis ir identificēt tematus, ko ierosina pats respondents.
Tiek pieļauta iespēja kaut kādus jautājumus nemaz neuzdot, ja respondents intervijas gaitā uz to jau atbildējis bez taujāšanas.
Lietojot brīvo atbilžu jautājumu formu, pētnieks mēģina noskaidrot, kā respondenti savā domāšanā strukturē jautājumā aizskarto tematu, kādas kategorijas viņi izvēlas, mēģinādami izteikt savu viedokli.
Atvērtās jeb nestrukturētās intervijas intervētājs drīkst piedāvāt pamudinājumus (Piem. "Lūdzu, turpiniet!”).
Respondentu nevajadzētu virzīt uz noteiktu tematu, kas ir pētnieka tiešā interese
Atvērtās jeb nestrukturētās intervijas dati ir respondentu apgalvojumi, tiem jābūt fiksētiem rakstiskā formā. (Nestrukturētās intervijas būtu jāieraksta diktofonā vai pat jāieraksta videofilmā. Tas tapēc, ka respondenta teikto ne vienmer kontekstā ir iespējams pierakstīt, lai vēlāk nerastos jautajumi par intervijas norisi).
Daļēji strukturētās intervijas
Daļēji strukturētās intervijas veids ir vairāk strukturēts nekā atvērtā intervija. Šeit atsevišķi vispārīgie jautājumi tiek lietoti, lai neļautu respondentam novirzīties savā stāstījumā no temata, kas interesē pētnieku (piem. "Vai tas saistīts ar cilvēka izglītību, ko jūs domājat par to domājat?“)
Intervētājs atbildes var pierakstīt protokolā vai veikt cita veida ierakstus (audio, video, jo tos iespējams atkārtoti noklausīties vai noskatīties, tā precizējot intervijas laikā iegūtos datus )…
