Vārds “intervija” cēlies no diviem latīņu vārdiem, proti, “inter” nozīmē kopā, savstarpēji, abpusēji un “view” nozīmē skatīt, redzēt. Abi intervijas dalībnieki sniedz un iegūst informāciju.1
Vēl vārdnīcā, intervija skaidrota kā tikšanās konsultācijas nolūkos. Citiem vārdiem sakot, - tā ir sava veida saruna kāda noteikta iemesla dēļ. Intervija var būt gan neoficiāla patērzēšana, gan lietišķa saruna, piedaloties vairākiem intervētājiem.2 Vairākums no intervijām notiek divatā: viens cilvēks meklē kādu informāciju, un otrs šo informāciju sniedz. Intervēšana var notikt arī grupās, kad viens vai vairāki intervētāji mēģina iegūt informāciju no cilvēka par kādu notikumu. Intervijas ir ļoti dažādas, tās var notikt stājoties kādā mācību iestādē vai kursos, pievienojoties kādam klubiņam vai organizācijai. Intervijas mērķis ir iegūt informāciju un novērtēt cilvēku. Labākais veids, lai to noskaidrotu ir tikties ar cilvēku personīgi, tomēr pastāv arī intervijas, kas norisinās ar telefonu vai internetu starpniecību, tomēr tās nav tik efektīvas.
2. Intervijas atšķirība no sarunas
Bieži vien cilvēki jauc interviju ar sarunu, lai arī tās ir šķietami līdzīgas, tomēr struktūra būtiski atšķiras. Viens no veidiem kā saprast, kas ir intervija , ir uzzināt, kas tā nav. Intervija no sarunas atšķiras pēc vairākām pazīmēm:1
1.Ja sarunas dalībniekam nav nopietnu un iepriekš zināmu iemeslu, piemēram, divi cilvēki sarunājas liftā, draugi “tusiņā” bārsta jokus. Intervijai vienmēr ir mērķis.
2.Saruna var būt bezmērķīga, tās dalībnieki nezina (vai viņiem ir vienalga), kad tā beigusies, un kādas tēmas tiks skatītas.
3.Sarunai nav nepieciešama vienas puses vadība, intervētājam vienmēr jādarbojas tā, lai intervija virzīts uz priekšu ar noteiktu mērķi.
Runāšanas laiks vairākumā sarunu katrs tās dalībnieks runā aptuveni vienādu laiku; intervijā speciālisti iesaka, ka intervijas dalībniek aktivitātei jābūt apmēram 70% : 30%, pie tam intervējamais cilvēks runā lielāko laika daļu.…
