Intervija ar pusaudzi

Es intervēju meiteni, kurai šobrīt jau ir 18 (palika 2 nedēļas atpakaļ). Bet atkal man sanāk tā, ka ir darbā kaut kas, kas mani mulsina. Šoreiz tas ir neticama manu un meitenes domu sakritība. Es pat nevarēju noticēt, kad Gundaga (intervējamā persona) runā par sevi, jo man bija sajūta, ka viņa stāsta par manu dzīvi, par manam pārdzīvojumiem. Kaut gan viņai ir 18, bet man 20 gadu, tomēr ir ļoti liela līdzība mūsu domās. Analizēt interviju būs gan grūti, jo tas būs tas pats, kas analizēt pati sevi.
Bija ļoti grūti noturēties un neteikt, ka „Jā, jā, man ir tieši tādas pašas domas!”, nekomentēt, nemierināt, bet tikai klausīties. Pēc tās nelielas pieredzes, kas man bijusi par šiem mācību dadiem, es secināju, ka tā ir mana vislielākā kļuda intervijās, ka es dažreiz atļaujos izteikt papildus jautājumā savu attieksmi, vai cenšos mierināt otru cilvēku, ar to neļaujot viņam izpaust savas emocijas. Bet šoreiz es ceru, ka man sanāca izvairīties no šīs kļūdas. …