Mums informācija ir pieejama visdažādākajos veidos – gan radio, gan televīzijā, gan žurnālos, gan sarunājoties ar citiem cilvēkiem. Bieži vien masu medijos pieejamā informācija mums nešķiet pilnvērtīga, mums ir nepieciešams kas vairāk, lai spētu atrisināt sev sasāpējušos jautājumus, un visbiežāk tā ir sarunāšanās ar otru – vienalga vai tā būtu psihoterapija, kur sarunājies ar psihoterapeitu aci pret aci, vai savstarpējās palīdzības modelis, kurā cilvēki tiekas grupās, lai kopīgi spētu tikt galā ar savām problēmām, uzticētos, gūtu atbalstu un arī paši būtu par atbalstu citiem, daloties savā pieredzē attiecībā uz konkrēto jautājumu. Tāpat arī daudzās profesijās valoda tiek sistemātiski izmantota par galveno informācijas iegūšanas veidu – tirdzniecībā, lai noskaidrotu patērētāju vēlmes; veselības aprūpē; žurnālistikā, utt..
Jau psiholoģijas zinātnes pirmsākumos vienu no vadošajām vietām ieņēma divu cilvēku savstarpējā verbālā mijiedarbība – saruna. No sākotnējās „personiskās aptaujas” un „vārdiskās aptaujas” tā ar laiku attīstījās un nostiprinājās kā intervija.
Sev nepieciešamo informāciju no respondenta ir iespējams iegūt dažnedažādos veidos – piemēram, veicot novērošanu, izdalot un lūdzot aizpildīt dažādas anketas, taču tikai no sarunas mēs varam iegūt pilnvērtīgu otra cilvēka psihiskās darbības ainu un izskaidrot viņa rīcību konkrētās situācijās, ko mums nevar pilnībā sniegt indivīda uzvedības novērošana. Saruna ļauj dziļāk ieskatīties dažādo psihisko parādību būtībā, tā ļauj mums vairāk izprast cilvēka iekšējo domu pasauli, viņa jūtas un sajūtas, rīcības motīvus, attieksmi pret sevi un pret apkārtējo pasauli. Pareizi uzdoti jautājumi ieņem nozīmīgu lomu intervēšanas procesā – tas, kādā veidā mēs cilvēkam kaut ko pajautājam, var gan sekmēt, gan tieši otrādi - bremzēt vēlamās informācijas iegūšanu. Cilvēki, kam tas ietilpst darba specifikā, ir jau iemācījušies atšķirt situācijas un indivīdu personiskās iezīmes, tādējādi zinot, kad un kādus jautājumus labāk uzdod, lai panāktu vēlamo komunikāciju. Taču ne tikai profesionāli darbinieki veic intervijas, arī pārējie cilvēki ikdienā to izmanto, lai iegūtu sev nepieciešamās izziņas no apkārtējiem – dažiem tas padodas itin veikli un prasmīgi, bet dažiem – neveiksmīgi. Jautājums ir – kādus tad paņēmienus var un vajag izmantot, lai pēc iespējas veiksmīgāk uzturētu sarunu un iegūtu sev nepieciešamo informāciju?…
