Tiesību normu iztulkošanas teorija, tāpat kā jurisprudence vispār, nepieder pie eksaktajām zinātnēm. Tomēr iztulkošanas gaita, tajā izmantojamie apsvērumi un argumenti netiek izvirzīti, formulēti un piemēroti patvaļīgi vai brīvi – jebkādā veidā. Daļēji to visu regulē attiecīgie procesuālie noteikumi. Tajā daļā, kas netiek tieši normatīvi regulēta, un arī šīs daļas ietvaros piemērojot un iztulkojot normas, juridiskās domāšanas ceļā ir iespējams šo procesu racionāli strukturēt un tādējādi padarīt iespējami saprotamu un kontrolējamu. Šim nolūkam kalpo juridiskās metodes mācības atziņas, juridiskās loģikas paņēmieni un juridiskajā praksē gūtā pieredze.1 Tiesību normu teksta un tā satura izzināšanu, reprodukciju un izvērtēšanu veic ar darbību kopumu, kas tiek apzīmēts ar terminu – interpretācija. Termins interpretācija ir cēlies no latīņu vārda – interpretation – skaidrošana, jēgas atklāšana. Latvijā šis jēdziens līdz šim ticis izteikts ar terminiem – tulkošana, iztulkošana, pēdējā laikā arī ar terminu interpretācija. Tā kā terminiem tulkošana un iztulkošana ir izteiktāka plašāk lietojamā pamatnozīme – izteikt ko citā valodā, pārtulkot, tad jāatzīst, ka tiesību normu satura noskaidrošanu un pareizu izprašanu, pilnīgāk un precīzāk izsaka – interpretācija. Tā ietver sevī arī tiesību normu piemērošanas praksē un tiesību teorijā ilgstošā vēstures gaitā uzkrātās interpretācijas iezīmes. Tāpat, izvēloties tikai un tieši šī termiņa lietošanu, ir jāņem vērā latīņu valodas lielā loma juridisko jēdzienu apzīmēšanai un termina interpretation vienāda saprotamība dažādās valstīs, kas sevišķi nepieciešama sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Interpretācija kā likuma priekšrakstu satura noskaidrošana un noteikšana bija jau pazīstama Senajā Grieķijā. Taču šīs darbības terminoloģiskais apzīmējums radies Senajā Romā. Interpretio iuris – tā ir specifiskas juridiskās darbības, kas vērstas uz ratio iuris – tiesību vai tiesiskās darbības īstenā satura, jēgas, „gara” noteikšanu un izskaidrošanu, tai skaitā atbilstoši ius naturale – dabiskajām tiesībām un kārtībai kāda pastāvējusi konkrētajā vēsturiskajā situācijā. …
