Mūsdienās cilvēki dzīvo nepārtrauktā steigā. Laika ir maz, viss ir jādara ātri, bet kvalitatīvi, tiklīdz kāds nespēj tikt ar saviem pienākumiem galā, viņu aizstāj ar kādu citu, dinamiskāku indivīdu. Protams, ikviens saprot cilvēciskās kļūdas, bet, lielākoties, cilvēkiem nav laika, lai labotu savas kļūdas. Laiks nepielūdzami ātri traucas uz priekšu, un, kad esam nonākuši līdz finiša taisnei , mēs vairs nevaram neko mainīt.
Viena no cilvēces lielākajām kļūdām ir konflikti un tas, kā šie konflikti ir tikuši risināti. Domstarpības vienmēr ir pastāvējušas un pastāvēs, jo katrs indivīds ir unikāls, katram ir savi, atšķirīgi uzskati. Bet, ieskatoties ikvienā pasaules vēstures grāmatā, var lasīt neskaitāmas lappuses par kariem, sazvērestībām, agresivitāti un brutālu cīņu par varu. Jā, daudzi zinātnieki uzskata, to, ka kari ir bijuši cilvēces progresa pamatā, bet ir grūti piekrist šādam apgalvojumam, zinot, to, cik daudz dzīvību un dzīvju ir izpostītas, cik tautu iznīcinātas, kāds kaitējums ir noticis dabai un kādi vēstures pieminekļi ir sagrauti. Karš ir liela, pat globāla konflikta risināšanas veids, kas ir aktuāls un tiek praktizēts pat mūsdienās. Bet, vai jums šķiet, ka arī cilvēku savstarpējās attiecības konfliktam jātiek risinātam ar fizisku spēku, maldināšanu, apvainojumiem, otras puses sāpināšanu?
Mūsdienās, veidojot formālas, neformālas, lietišķas, intīmas – jebkādas – attiecības, cilvēki jūtas vienlīdzīgi, viņi ciena, uzklausa, sadarbojas ar otru cilvēku, lai pašiem būtu vieglāk dzīvot. Intīmu attiecību gadījumā visām iepriekšminētajām darbībām ir jāpieskaita arī jūtas, draudzība, tuvība. Tas ir komunikācijas pamatā – atvieglot savu dzīvi, sadarbojoties ar citiem .…
