Interpersonalā komunikācija-process, kurā komunikācija ir tas komunikācijas paveids, kurā kontats norisinās tieši-tān ir saskarē esošo indivīdu mijiedarbība, tā ir komunikācija aci pret aci. Intrapersonālo komunikāciju varētu nosaukt arī par “savējo“, tā ir tiešā komunikācija. Komunikācija ir signālu kopums, gan verbālo gan neverbālo visdažadākajās to izpausmēs. Tā ir simetriska un papildinoša mijiedarbība. Tas ir divvirzienu process, kurā piedalās vismaz divi komunikatori. Interpersonālā komunikācija ir mijiedarbība.
Komunikācijas veidi ir dažadi, taču ir “likumi”, kuri viennozīmīgi ir attiecināmi praktiski uz visām komunikācijas grupām tajā skaitā arī uz interpersonālo komunikāciju. Komunikācijas process nodrošina cilvēka vajadzības un tiešu pieeju tajām. Sākot no primitīvākajām vajadzībām, kuras nepieciešamas vienkārši eksistencei, beidzot ar augstākajām, kas jau izpaužas cilvēka mentālajā planā. Komunikācijas pamatizpausme ir saskarsme, lai saņemtu vai sniegtu informāciju, kas savukārt ir pamatnosacījums tam, lai cilvēks izdzīvotu, iekļautos sabiedrībā utml. Komunikācija nodrošina socializācijas procesu
Raksturīgas inerpersonālās komunkācijas īpašības ir dinamika, kumulatīvisms, aktīvs, nevis reaktīvs process, mijiedarbība.…