Modernās informācijas tehnoloģijas izmantošana var pilnveidot informācijas ieguves un apmācības iespējas. Kā visvairāk pieejamais informācijas avots tiek izmantots Internets. Katrs tā lietotājs var kļūt par globālā informācijas apmaiņas procesa dalībnieku.
Interneta vēsture
Šī gadsimta 60-tajos gados tika likti pamati pavisam jaunas formas elektroniskajam medijam, kurš radikāli atšķīrās no līdz tam dominējošajiem medijiem- preses, radio un televīzijas. Runa, protams, ir par datoru tīkliem, jeb, precīzāk, par “visu tīklu ”- Internetu.
Viss aizsākās pavisam nejauši. Kāda ASV zinātnieku grupiņa RAND, kuri bija atbildīgi par aukstā kara seku likvidēšanu, saskārās ar problēmu, kā nodrošināt veiksmīgu informācijas apmaiņu starp ASV autoritātēm pēc kodolkara. Bija nepieciešams pilnīgi drošs sazināšanās tīkls, kas aptvertu plašu teritoriju un pa kuru būtu iespējams vadīt valsti. Taču problēma bija tāda, ka jebkāds šāda veida tīkls būtu neaizsargāts pret atombumbu sprādzieniem, tā pārvalde un kontroles panelis būtu pirmais tiešais uzbrukuma mērķis.
1964. gadā RAND nāca atklātībā ar pārsteidzošu risinājumu: jāizveido tīkls, kuram nebūtu vadības paneļa, centrālās autoritātes, un tas tiktu veidots tā, lai varētu funkcionēt, pat daļēji iznīcināts.
Pentagona avangarda pētījumu projektu aģentūra jeb ARPA 1969, gada rudenī ASV izveidoja šādu tīklu. Tas sastāvēja no 4 “acīm” (nodes) un tika nosaukts par ARPANET. Šīs acis varēja pārraidīt datus viens otram, tikt programmēti no attāluma (long-distance programming) , kā arī neatkarīgi radīt un apstrādāt informāciju..
1973. gadā šis tīkls jau bija izaudzis līdz 37 “acīm”, un tā lietotāji to bija pārvērtuši ātrā, jaudīgā elektroniskās sarakstes nodrošināšanā. To centrālais uzdevums vairs nebija programmēšana no attāluma, kā tas bija iecerēts sākotnēji, bet gan apmainīšanās ar personīgām vēstīm. Pirmie, kas to aktīvi sāka lietot, bija zinātnieki, kuri bija atraduši lielisku iespēju sadarbībai, pieredzes apmaiņai un vienkāršai papļāpāšanai. Drīz pēc elektroniskā pasta ARPANET radīja tehniku, ar kuras palīdzību varēje nosūtīt vienu identisku ziņojumu plašam lasītāju lokam, mēs šo tehniku pazīstam kā Listserv.…
