Secinājumi
Rakstot šo darbu autoram nācās izpētīt vairākus eksperimentus un iegūt informāciju par faktiem un statistiku cik bieži un kā cieš cilvēki no interneta vides seksuālajiem noziedzniekiem. Iepriekš autors nebija apzinājies, ka patiesībā šī problēma ir tik liela, patiesībā pat globāla, jo ik dienas , ik stundas kāds kļūst par kārtējo upuri virtuālajam noziedzniekam, kurš cenšas sevi apmierināt interneta vidē. Iespējams, ka pat liela daļa cilvēku nezin, ka viņu bērns vai viņi paši ir kļuvuši par upuri netiklām darbībām, kuras tiek veiktas internetā. Patiesībā, statistika ir gaužām skumja un liek mums apzināties šo milzīgo problēmu, pret kuru būtu ar steigu jācīnās un jāmeklē dažādi veidi kā to novērst. Statistika liecina, ka Eiropā gandrīz katrs piektais bērns ir cietis no interneta vides seksuālo noziedznieku pretlikumīgajām darbībām. Cilvēkiem būtu vairāk jāstāsta par to, ka nevajag kautrēties vai baidīties kādam paziņot par to, ka esi kļuvis par kārtējo upuri, jo tikai tā var rast iespēju censties cīnīties un novērst šo milzīgo problēmu. Kā arī, vecākiem vajadzētu padomāt pirms publicē sava bērna fotogrāfijas dažādās interneta vietnēs un sociālajos tīklos, iespējams, tas tiešām liekas ļoti nevainīgi, taču tā mēs paši provocējam interneta vides seksuālos noziedzniekus pievērst uzmanību sev un savai ģimenei. Vecākiem vajadzētu vairāk rādīt piemērus, kaut no internetā pieejamiem eksperimentu video paraugiem, kuros rādīts , cik elementāri ir iegūt informāciju no bērniem un pusaudžiem par personīgo informāciju un kādas sekas tam visam var būt, piesaistot jauniešu uzmanību ar viņiem tīkamu fotogrāfiju vai izdomātu personas aprakstu. …