Modernā pasaule mainās ļoti ātri. Tehnoloģijas, kas pirms desmit gadiem šķita fantastiskas, iekaro arvien vairāk vietas mūsu apkārtnē. Interneta tīkls, kas tika izveidots kā ātras saskarsmes veids starp Amerikas universitātēm, ir kļuvis par labu naudas pelnīšanas rīku. Internetā ievietotās informācijas daudzums ir daudz lielāks par pieejamo jebkurā parastā bibliotēkā, un katru gadu interneta tīkls kļūst arvien vairāk interaktīvs, piedāvājot lietotājiem jaunas iespējas un pakalpojumus. Viens no vispieprasītākajiem jaunumiem (ja šādi var nosaukt tehnoloģiju, kam pamati ielikti jau 1996. gadā) ir interneta telefonija, vai, kā to vēl sauc, VoIP tehnoloģija (Voice over IP).
VoIP galvenā ideja ir izmantot interneta tīklu balss pārraidei, lietojot tam IP paketes. Kā zināms, interneta darbs balstās uz TCP/IP protokoliem (ar operētājsistēmu saistīts datu pārneses noteikumu un programmatūras kopums), kas regulē to, kādā veidā dati cirkulē pa tīkla kanāliem. Interneta protokolu ir daudz un tie ir dažādi, katrs atbild par kādu no tīkla servisiem (pop, http, ftp un citi), bet kopējais ir tas, ka visi protokoli izmanto pakešu komutāciju. Tas nozīmē, ka pa tīklu sūtītie dati tiek sadalīti gabaliņos, tiem pievieno dienesta informāciju, un šādi izveidotās paketes ceļo interneta tīklā pie saņēmēja caur vairākiem tīkla mezgliem. Pie tam uz vienu un to pašu tīkla adresi paketes var iet pa dažādiem ceļiem, turklāt pirmā izsūtītā pakete pie saņēmēja var atnākt pēdējā. Vēl vairāk, dažas paketes var vienkārši pazust un neatnākt. Tai pat laikā balss pārraide pieprasa diezgan platu kanālu. Visi šie faktori kopā ierobežoja VoIP tehnoloģijas lietošanu vēl ne tik tālā pagātnē. Šobrīd, kad par pakešu maģistrālēm kalpo optisko šķiedru kanāli un interneta pakalpojumu kvalitāte un pieejamība Latvijā būtiski uzlabojusies, ir visi pamati interneta telefonijas tehnoloģijas uzplaukumam arī mūsu valstī. (Kirpo 2006).
Kad cilvēks zvana no parastā telefona uz citu telefonu vai uz datoru, izmantojot VoIP, signāls iet cauri gan interneta, gan telefona tīkliem. Tas prasa dārgas tīkla aparatūras iegādi vai speciālas kompānijas (interneta telefonijas operatora) līdzdalību. Šādos gadījumos sakariem parasti izmanto H.232 vai SIP (Session Initiation Protocol) protokolus. Vienotais protokolu standarts joprojām nav izstrādāts, un šie VoIP protokoli arī nav savietojami savā starpā. Visi protokoli paredz arī datu šifrēšanu, bet, kā rāda pieredze, parasti to nelieto, jo tas prasa papildus laiku signāla kodēšanai abos galos, kas rada kavēšanos. VoIP ļauj zvanīt arī no IP telefoniem uz parastajiem telefona aparātiem, bet tas prasa papildus tīkla ierīces.…
