Lokālie tīkli attīstījās līdz ar personālo datoru attīstību. Lokālie tīkli, pazīstami ar nosaukumu LAN (eng. Local Area Network) lāva vairākiem lietotājiem salīdzinoši nelielā ģeogrāfiskā platībā apmainīties ar failiem, ziņojumiem, kā arī piekļūt pie koplietojuma resursiem, tādiem kā, piemēram, failu serveri.
Teritoriālie tīkli, pazīstami kā WAN (eng. Wide Area Network) savieno lokālos tīklus izmantojot telefona līnijas, radiosakarus, vai jebkura cita veida mēdijus, tādējādi savienojot ģeogrāfiski nodalītus lietotājus.
Mūsdienās ātrdarbīgi lokālie tīkli un komutējamie tīkli (switched networks) tiek plaši pielietoti, galvenokārt tādēļ, ka tie strādā ļoti lielos ātrumos un atbalsta aplikācijas, kas prasa liela ātruma joslas caurlaidību, tādas kā, piemēram, balss un videokonferences.
Internets parādījās, kā risinājums trijām atslēgproblēmām:
izolēti lokālie tīkli;
resursu dubultošanās
tīkla pārvaldības trūkums…