1.Iezvanpieeja
1.1. Iezvanpieejas raksturojums
Iezvanpieeja ir visvienkāršākais veids kā piekļūt Internetam. Savas vienkāršības dēļ tā ir ļoti populāra un no visiem, kas lieto Internetu 40 % (pielikums 7.) to dara ar iezvanpieejas starpniecību. Telefona līniju ir pietiekami daudz un sakaru modernizācijas dēļ to kvalitāte uzlabojusies, kas vairāk attiecas uz pilsētām. Parādoties 900. sērijas maksas pakalpojumu numuriem, iezvanīties ir kļuvis vēl vienkāršāk, jo nav ne reģistrācijas, ne paroles, nepieciešams uzgriet tikai numuru. Iezvanpieeju labāk izvēlētis, ja Internets tiek lietots neregulārai e-pasta pārbaudei. Tomēr pieredze liecina, ka iezvanpieeja ātri kļūst neizdevīga. Arī psiholoģiski ir nepatīkami sērfot Internetā, apzinoties, ka ar katru internetā pavadīto minūti pieaug pakalpojuma kopējais rēķins. Jebkurā gadījumā datu pārraides ātrums ir mazs un nopietniem pasākumiem, tādiem kā video un audio materiāla lejupielādei ir pilnīgi nepiemērots, pat tad, ja izmanto salīdzinoši ātro ISDN līniju. Šobrīd sākuma līmeņa patstāvīgo pieslēgumu abonēšanas izmaksas nav lielākas par Ls 20–40 mēnesī. Tik pat liela summa jāmaksā par aptuveni 15 stundām mēnesī, izmantojot 900. līnijas iezvanpieeju darba laikā. Stunda Internetā izmaksā Ls 2,4, ieskaitot telefona sarunas cenu, jo darba laikā nav spēkā atlaides. Izdevīgāk ir lietot reģistrēto iezvanpieeju, jo sērfot internetā darba laikā būs lētāk, taču tāpat tiks skaitīta katra Internetā pavadītā minūte, par kuru jāmaksā. Latvijā iezvanpieejas zemā popularitāte ir saistīta ar Lattelekom vietējo telefona līniju tarifiem. Lētais un vienkāršais iezvanpieejas pieslēgums izmaksā ļoti dārgi, ja tas tiek lietots bieži. Izmantojot šo pieslēgumu dažas stundas dienā, izmaksas vairākkārt pārsniedz lētākos patstāvīgos pieslēgumus. Tomēr patstāvīgajiem pieslēgumiem parasti ir augstākas ieviešanas izmaksas un ne visur tādus ir iespējams ievilkt. Toties iezvanpieeju var izmantot jebkur, nepieciešama tikai telefona līnija. Tomēr jāņem vērā, ka vecās analogās līnijas un lauku rajonos netiek nodrošināta maksimālā datu pārraide līdz 54 Kbit/s (pielikums 1.). Pārraides ātrumi vietām ir pat 2–3 reizes zemāki par teorētisko maksimumu. Reāli tos var izmantot tikai e-pasta lietojumiem. Web lapu pārlūkošana ar ātrumu, kas zemāks par 33 Kbit/s, praktiski nav iespējama vai arī ir ļoti apgrūtinoša. Iezvanpieeja ir ērts pagaidu risinājums patstāvīgā pieslēguma avārijas gadījumā. ISDN iezvanpieeja spēj nodrošināt ātrumu 64–128 Kbit/s, atkarībā no izmantoto kanālu skaita. ISDN līnija vienlaikus nodrošina divus kanālus, katru ar 64 Kbit caurlaidību. Atkarībā no vajadzībām internetam var izmantot vienu vai abus kanālus. Jārēķinās, ka ISDN līnijām ir augstāka abonēšanas maksa. Vienlaicīgi izmantojot abus kanālus darbam, tiek aprēķināta divkārša maksa par telefona sarunu. ISDN tehnoloģija nav pieejama visur. Vislielākais ieguvējs ir fiksētā tīkla operators Lattelekom, jo liela daļa naudas, kas samaksātas par iezvanpieejas pakalpojumu izmantošanu, nonāk fiksēto telefona sakaru nodrošinātāja budžetā. Arvien vairāk iezvanpieejas pakalpojumu sniedzēji mēģina atbrīvoties no Lattelekom atkarības.
Iezvanpieejas pieslēgumam nepieciešams pievienot modēmu (pielikums 8.). Modēms ir ierīce, kas ļauj pārsūtīt datus pa parastu telefona līniju. Vārds modem cēlies no vārdu virknējuma modulator - demodulator - dati vispirms tiek modulēti jeb pārveidoti skaņā, bet telefona līnijas otrā galā esošais modēms skaņu demodulē, iegūstot sākotnējo datu plūsmu. Modēmi mēdz būt iekšējie un ārējie. Lai jau nopirktam datoram ievienotu iekšējo modēmu, kas izskatās kā neliela platīte ar mikroshēmām un citām detaļām, nāksies atvērt datora korpusu un ievietot modēmu datora iekšienē. Ārējie modēmi ir glītāki, jo tie nav jāliek datorā iekšā, bet gan jāpievieno datoram caur seriālo portu. Ārējiem modēmiem mēdz būt vairākas gaismas diodes, kas datu pārsūtīšanas laikā mirgo - var novērot, kā norisinās datu pārsūtīšana. Trūkums ārējam modēmam - tas (tieši) jāpievieno pie elektrības tīkla.
…
