Šajā darbā vēršos pie aktuālas tēmas, kas saistīta ar mūsu dzīves vienu no nepieciešamākajām lietām, respektīvi, internetu. Precīzāk interneta lapu standarti, to pielietojums, problēmas, vēsture un interneta lapu stāvoklis Latvijā. Šo tēmu izvēlējos tādēļ, ka pats piestrādāju par interneta lapu veidotāju, tādejādi vēl padziļinot savas zināšanas tieši standartu ziņā.
Lai attīstītu Latvijas interneta lapu stāvokli, šis darbs tiks publicēts pavisam jaunā projektā interneta lapu izstrādātājiem Latvijā, tādejādi popularizējot interneta lapu standartu nepieciešamību.
Darba mērķis: Izanalizēt Latvijas mājas lapu atbilstību interneta lapu standartiem.
Darba uzdevumi:
1.apkopot informāciju par interneta lapu standartiem
2.izanalizēt interneta lapu stāvokli Latvijā.
Globālā tīmekļa konsorcijs (W3C), kopā ar citām līdzīgām organizācijām un līdzīgām standartu grupām, ir nodibinājusi tehnoloģijas, pēc kurām veidot un interpretēt tīklā balstītu informāciju. Šīs tehnoloģijas, kuras mēs saucam par interneta lapu standartiem (web standards), ir cītīgi konstruētas, lai sniegtu pēc iespējas lielāku labumu lielajam interneta lietotāju lokam.
Kad internets kļuva par galveno virzienu deviņdesmito gadu vidū, interneta pārlūku programmu izstrādātāji vēl nebija ieviesuši stila lapu kaskadēšanu (CSS), tīkla lapu izstrādātājiem pietika vien ar hiperteksta iezīmēšanas valodu (HTML), lai kontrolētu lapas attēlošanu. Ieviešanas trūkums bija ļoti neizprotams, tā kā CSS pirmā līmeņa specifikācija tika izlaista jau 1996. gadā, un otrā līmeņa specifikācija 1998. gadā.
CSS atbalsta trūkums, tīkla pārlūkos noveda tik tālu, ka interneta lapu izstrādātājiem nebija citu iespēju, kā vien izkropļot HTML kodu. Labs piemērs tam ir tas, ka tīkla programmētāji atklāja, ka izmantojot atribūtu border=”0” tiek noslēpts tabulas režģis, kas tika izmantots, lai kontrolētu lapas izkārtojumu. Šis te atribūts vēl joprojām tiek izmantots, vēl joprojām lielākā daļa lapu nav pārgājusi uz absolūtu CSS izkārtojumu.
Kamēr vien HTML tika izmantots tam, lai tiktu kontrolēts lapas izskats, izstrādātāji izmantoja greizu kodu, specifiskus atribūtus un izgudroja paši savus paņēmienus. Viss ritēja pēc principa: „Strādā taču”, lapu validācija bija tāda lieta, kuru zināja tikai retais.…