Mūsdienu elektroniskie un digitālie saziņas līdzekļi ir radījuši plaša mēroga informācijas revolūciju, kas daudzējādā ziņā ir mainījusi cilvēku domāšanu un pavērusi ceļu jaunām diskusijām sabiedrībā. Līdz ar datora ienākšanu ikdienas dzīvē aktuāls kļuvis jautājums par tā pieaugošo nozīmi un sniegtajām iespējām. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka datora galvenais uzdevums ir attīstīt mākslīgo intelektu, kas tālu pārsniegtu cilvēka spējas. Daudzi cilvēki paziņoja, ka šis uzdevums ir paveikts, kad dators, vārdā Big Blue, šahā uzvarēja pasaules čempionu Gariju Kasparovu. [1;15] Taču, kopš šo ierīci ir bijis iespējams pieslēgt pasaules globālajam tīmeklim, tehnoloģijas ir virzījušās pa citu ceļu - uz komunikāciju tīklā. Interneta straujajā izplatībā daudzi saskata vēl nebijušas iespējas risināt aktuālas problēmas un attīstīt jaunas idejas. Šāds saziņas līdzeklis ir kaut kas pilnīgi nebijis - ar to faktiski ikviens, veicot dažas vienkāršas darbības, var kļūt par teksta, attēlu un skaņu radītāju kā arī patērētāju. Mūsu izteiksmes brīvība šādā vidē ir milzīga un potenciālā auditorija - neierobežota. Mūsu priekšā ir pārsteidzoši liels informācijas okeāns kā arī plašas komunikācijas iespējas, un no tā mūs šķir vien pāris klikšķi. Taču līdz ar jaunajām iespējām ir radušies arī jauni problēmjautājumi, kas manāmi saasinās, internetam attīstoties. Viens no galvenajiem tematiem, par ko runā šajā sakarā, ir personas datu drošība un privātuma nojaukšana. Vairs nav jautājums par to, ka mums ir tiesības zināt, bet gan - līdz kādai vienkāršībai ir atvieglota iespēja uzzināt.
Šajā pētījumā es pievēršos vienai no idejām, kas, kopš globālā tīmekļa parādīšanās, ir iekustinājusi daudzu domātāju prātus, proti, interneta attīstības ietekmei uz demokrātisku valsts iekārtu. Šādi pētījumi ir veikti arī agrāk, taču to rezultāti ir krasi atšķirīgi.…