Internacionālismi latviešu valodā

Ievads
Visam, kas atrodas ap mums ir dots savs vārds. Valoda nevar pastāvēt bez vārdiem. Vārds ir valodas pamatvienība. Jebkuras valodas vārdu krājumu sauc par leksisku ( gr.-lexis- vārds, izteiciens ), bet zinātni, kas pētī vārdu krājumu vai atsevišķu vārdu – par leksikoloģiju ( gr.-logos- jēdziens, mācība )
Svešvārdi ( internacionālismi ) ir plašs un nozīmīgs leksikas slānis. Tie ir aizguvumi, kas sastopami daudzās valodās. Par internacionālismiem dēvē plašās izplatības dēļ.To avots- valodas, kuras jau sen izmanto sakaru uzturēšanā starp dažādu tautu pārstāvjiem. Svešvārdi ceļo no zemes uz zemi, un ir kļuvuši par daudzu valodu kopīpašumu. Latviešu valodā internacionālismi galvenokārt ienākuši ar krievu, vācu, pēdējā laikā- angļu valodas starpniecību.
Internacionālismi ir svarīga leksikas sastāvdaļa - tie ievērojami bagātina vārdu krājumu. Latviešu valodā internacionālu vārdu izrunas un rakstības pamatprincips ir oriģinālvalodas (tās valodas, no kuras vārdu aizgūst) izrunas un rakstības ievērošana, cenšoties novērst nevēlamu starpniekvalodu ietekmi.
Tiem ir liela līdzība skanējumā, rakstījumā un nozīmē, diezgan bieži nozīme ir pilnīgi vienāda. Tādi ir, piemēram, vārdi: metāls (vāc. Metall, angl. metal, fr. métal), kultūra, (vāc. Kultur, angl. culture, fr. culture), eksāmens (vāc. Examen, angl. examination, fr. examen).
Internacionālismu cilmi, nozīmes, pareizu izrunu un rakstību atspoguļo svešvārdu vārdnīcas.…