Latvijā šobrīd interkulturālā komunikācija (interkulturālo komunikācija var definēt arī kā multikulturālo komunikācija) starp dažādām nacionālām, politiskām, sociālām, reliģiskām kultūrām un subkultūrām ir plaša un ne vienmēr veiksmīga, tādēļ ir būtiski noskaidrot saskarsmes pozitīvos un negatīvos aspektus, lai nākotnē situāciju uzlabotu un mēs visi iegūtu no tā, ka esam tik dažādi.
Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir ļoti raibs (pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem no apmēram 2,37 miljoniem Latvijas iedzīvotāju latvieši - 1 370 703, krievi - 703 243, baltkrievi - 97 150, ukraiņi - 63 644, poļi - 59 505, lietuvieši - 33 430, ebreji - 10 385, čigāni - 8 205, vācieši - 3 465, tatāri - 3 168, igauņi - 2 652, citas tautības - 21 833)1 un līdz ar to jāņem vērā, ka dažkārt konflikti rodas tieši nacionālu iemeslu dēļ.
Nacionālisma jēdzienu var tikt lietot, lai apzīmētu: nāciju vai nacionālu valstu veidošanās un pastāvēšanas procesus kopumā, nācijas piederības apziņu, jūtas un centienus, kas virzīti uz nācijas drošības un uzplaukuma veicināšanu, nācijas valodu un simbolikas saglabāšanu un izkopšanu, ideoloģiju, kas ietver nāciju kultūras doktrīnu, nacionālo gribu un priekšrakstus, kā piepildāmi nacionālie centieni un nacionālā griba, sabiedriski politisku kustību nācijas mērķu sasniegšanai un nacionālās gribas īstenošanai.2
Jāņem vērā, ka katrai tautībai piemīt sava mentalitāte – zīmīgas rakstura, psiholoģijas, valodas, tradīciju, attieksmes pret pasauli un citam pret citu īpatnības. Mentalitāte bieži nosaka kā cilvēks rīkosies dažādās situācijās.
Etniskās attiecības, pareizāk sakot, to nenoregulētība ir viens no kritiskākajiem politiskās nestabilitātes faktoriem postsociālisma valstīs un arī Latvijā ir samērā aktuāls šis jautājums. Latvijā darbojas gan promaskaviski orientētas personu grupas (Krievu skolu aizstāvības štābs, Jurijs Petropavlovskis, Tatjana Ždanoka, Jakovs Pliners u.c.) gan grupas, kuru augstākā politiskā vērtība ir etniski tīra Latvija (Aivars Garda ar „meitenēm”). Minētās grupas ir mēģinājušas provocēt etniskos konfliktus, bet atsaucība no Latvijas iedzīvotājiem ir samērā maza. Par to liecina kut vai 9. Saeimas vēlēšanu rezultāti, kur galēji nacionālas partijas ieguva ļoti mazu balsu skaitu. …
