Secinājumi
Daudzi mūsdienu literatūras pētnieki joprojām pēta darbus, kas ir saistīti ar reālisma laikmetu Eiropas literatūras kontekstā. Par materiālo bāzi referātā izmantoju triju autoru romānus – Šarlotes Brontē „Džeina Eira”, Onorē Balzaka „Eiženija Grandē” un Tomasa Hārdija „Tesa no d’Erbervilu cilts”. Šie autoru darbi pat mūsdienās nezaudē savu aktualitāti. Darbi ir veidoti reālisma attīstības laikā un ieņem svarīgu vietu pasaules literatūras klāstā.
Reālistiskajā vēstījumā svarīga ir laikmeta aina, vide un apstākļi. Plašāk reālistu darbu kontekstā esmu pētījusi interjera aprakstus. Tie ir interesanti ar to, ka izvērš lasītāja acu priekšā veselu dzīves ainu, ļaujot to ieraudzīt visos sīkumos un krāsainībā. Interjers ne tikai veido darbības telpu, bet arī norāda uz personāža rakstura iezīmēm, tas atklājas caur dažādām interjera niansētām detaļām. Tiek parādītas arī konkrēta cilvēka prioritātes, proti, autors caur interjera aprakstiem iezīmē personāža portretu. Šī doma izskan arī H. Hirša teorētiskajā koncepcijā : „Lietu pasaule raksturo cilvēku tāpat kā viņa izskats (portrets) vai attieksme pret dabu (peizāža)” (4 : 108). H. Hiršs uzsver arī to, ka mūsdienu prozā bieži vien „priekšplānā iznāk nevis lietu pasaules notēlojums, bet tās uztvere, kurā jau ietilpst arī vērtējums. Precīzas sadzīves detaļas un patēlojumi – tik populāri un tik augsti vērtēti pagājušā gadsimta klasiskajā literatūrā. (..) Priekšmetiskuma īpatsvars un tā veidojuma principi lielā mērā nosaka daiļdarba kopīgo skanējumu un atmosfēru. Un tas ir arī viens no līdzekļiem, kā varoņus iesaistīt plašākā laikmeta sociālajā kontekstā (4 : 112 – 113).
Reālistu darbos būtisks ir interjera detaļu tēlojums, kas palīdz atklāt gan personāžu intereses, gan statusu.
…
