Skola un ārpusskolas izglītības iestāde ir sabiedrības ideju paudējs un nākotnes sabiedrības veidotājs. Līdz ar to tā ne tikai rada apstākļus zināšanu apguvei, bet arī iedvesmo idejas, vērtības, attieksmes, kas pārvaldīs nākamo paaudzi. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, kādi cilvēki kalpo šim, mēdz teikt, valsts stratēģiskajam mērķim un kā šie cilvēki strādā. Tikai ar radošo dzirksti strādājošs pedagogs kļūst par jaunrades avotu, iedvesmojot bērnus un jauniešus zināšanu meklēšanai, pašpilnveidošanai, piedalās radoši domājošas paaudzes veidošanā. Savukārt, izglītības iestādes vadītājam ir grūts uzdevums – ne tikai atrast tādus ieinteresētus pedagogus, bet darīt visu iespējamo, lai negremdētu šo iekšējo dzirksti. Tas ir motivēšanas uzdevums, no kura veiksmīgas izpildes iegūst gan audzēkņi, efektīvāk mācoties, gan pedagogi, gūstot gandarījumu no sava darba, gan izglītības iestāde, saglabājot darbā spējīgākos un efektivizējot personāla izmaksas.
Tas kļūst īpaši aktuāli mūsdienu izglītības demokratizācijas un skolu pārveides procesā, kad izglītībai un izglītības iestādēm tiek izvirzītas jaunas prasības. Pēdējos gados ir radikāli mainījušies skolotāja pienākumi, kas daudziem no tiem izraisa apjukumu. Turklāt darba alga vairākos gadījumos neatbilst tām pūlēm un tai atbildības pakāpei, ko uzņemas pedagogi, un līdz ar to finansiālais atalgojums neļauj izglītības iestādei konkurēt ar uzņēmējdarbības struktūrām, kas pēdējā laikā arī izjust kompetenta un prasmīga personāla trūkumu. Tāpēc izglītības iestādes vadītājam lielāka uzmanība jāpievērš skolotāju motivēšanai, meklējot atbildes uz jautājumiem: Kā noturēt darbā spējīgākos pedagogus? Kā iesaistīt skolotājus efektīvākā darbā? Kā panākt to, lai skolā strādātu ieinteresēti, radoši pedagogi?
Šajā kursa darbā netiek piedāvāts universāls paņēmienu kopums, bet tiek noteiktas attiecīgas likumsakarības, teorētiski atklāti skolotāju motivēšanas instrumenti un praktiski izpētīta konkrētas izglītības iestādes darbinieku motivācijas struktūra.
Darba pirmajā nodaļā tiek analizētas pasaules pazīstamākās motivēšanas teorijas: A. Maslova vajadzību hierarhija, F. Hercberga divfaktoru teorija, D. Makklellanda un Dž. Atkinsona motivācijas teorija, Portera un Loulera modelis, Vrūma un Nadlera gaidu teorija, I. S. Adama taisnīguma teorija, B. F. Skinsera stimulējošās motivēšanās teorija.
Otrajā nodaļā tiek izklāstītas gan mūsdienu zinātnieku (A. Šmite, A. Smoļuks, O. Zīds, S. E. Fjelds), gan viņu priekšteču (V. Suhomļinskis) atziņas par pedagogu motivēšanas īpatnībām. Pamatojoties uz atzīto zinātnieku atziņām un esošajiem pētījumiem, tiek atklāti apstākļi, kuri skolas direktoram jārada, lai saglabātu pedagogu sākotnēju ieinteresētību un veicinātu jaunas motivācijas veidošanos, ja tas ir nepieciešams.
Praktiskā daļa ir veltīta pētījumam, tiek analizēti aptaujas rezultāti un doti attiecīgi ieteikumi izglītības iestādes vadībai, kā var veicināt pedagogu motivāciju.
Kursa darba mērķis:
Analizēt interešu izglītības iestādes pedagogu motivācijas iespējas.
Hipotēze:
Interešu izglītības iestādes pedagogu motivācija paaugstinās, ja viņi saņem atzinīgu darba novērtējumu.
Uzdevumi:
1.Teorētiski analizēt zinātnisko literatūru par satura motivēšanas teorijām;
2.Teorētiski analizēt zinātnisko literatūru par norises motivēšanas teorijām;
3.Teorētiski iepazīties ar zinātniskām atziņām par pedagogu motivācijas specifiku;
4.Praktiski analizēt vienas interešu izglītības iestādes darbinieku motivāciju un izstrādāt ieteikumus vadītājam iestādes pedagogu motivācijas veicināšanai.
Pētījuma objekts
Bērnu un jauniešu centrs “X”
Pētījuma priekšmets
Pedagogu motivācija
Pētīšanas metodes
1.Zinātniskās literatūras analīze
2.Novērošana
3.Anketēšana
4.Pārrunas
Kursa darbs sastāv no ievada, divām teorētiskām un vienas praktiskās nodaļas, nobeiguma un diviem pielikumiem. Pielikumā ir pievienota anketa, kas tika izmantota izglītības iestādes darbinieku motivācijas izpētei, un atbilžu apkopojums.
Motivēšanas teorijas izskaidro cilvēku individuālās uzvedības izmaiņas motivēšanas faktoru iedarbības rezultātā. Izzinot motivācijas koncepciju, var iegūt nepieciešamo informāciju, lai metodiski vadītu cilvēkus un atbilstoši novērtētu viņu veikumu un nopelnus.…
