Šobrīd Latvijas sabiedrībā ir jauni ekonomiski, kultūras un sociāli apstākļi. Šīs pārmaiņas ietekmē arī skolu. Mūsdienās skolā nepietiek ar akadēmiskām zināšanām vien, skolēnam ir jāapgūst zināšanas, ko izmantot tālākajā dzīvē, kā arī prasmes. Tāpēc skolas pienākums ir veidot tādu izglītošanas politiku, lai skolēni mācību procesā varētu iegūt pieredzi, zināšanas dzīvei, dzīvesprasmes un gatavību tās izmantot.
Dāņu sociologs J.Adolfsons uzskata, ka „cilvēkam ir iespējams kaut ko iemācīt. Zināšanas nevar ieliet tukšā traukā, taču cilvēki daudz ko spēj apgūt paši. Skolotāja uzdevums iedvesmot skolēnus un radīt tādus apstākļus, lai mācību process būtu pēc iespējas veiksmīgāks.” [13.,42]
„Demokrātiskas sabiedrības priekšnosacījums ir brīvi, atbildīgi pilsoņi, kas izprot paši sevi un savas pilnveidošanās iespējas, izprot citus cilvēkus un apkārtējās pasaules norises.” [12.,10]
„Šodienas izglītības mērķi liek izvēlēties aktīvu izziņas procesu veicinošas metodes, kas attīsta gan prasmes mācīties, gan radoši izmantot zināšanas, gan arī prasmes sevi novērtēt un kontrolēt, sadarboties ar citiem, iecietīgi izturēties pret atšķirīgu viedokli. Šos uzdevumus palīdz īstenot interaktīvās metodes.” [18.,45]
Mēs dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, līdz ar to skolotājam ir visas iespējas brīvi izvēlēties mācību metodes, ar kurām var brīvi darboties mācību procesā.
„Skolotājam ir iespēja izvēlēties metodes plašā diapazonā, sākot no lekcijas, kuru pilnībā vada skolotājs, līdz kooperatīvām nodarbībām vai projekta darbam, kur skolēni mācās patstāvīgi.” [4., 46]
„Mācību metode ir skolotāja un skolēna savstarpēji saistītu darba paņēmienu sistēma, kura vērsta uz izglītošanas, audzināšanas un attīstības uzdevumu risināšanu mācību procesā.”…