Šodienas izglītības mērķis liek izvēlēties aktīvu izziņas procesu veicinošas mācību metodes, kas attīsta gan prasmes mācīties, gan radoši izmantot zināšanas, gan arī prasmes sevi novērtēt, kontrolēt, sadarboties ar citiem, iecietīgi izturēties pret atšķirīgu viedokli. Šos uzdevumus palīdz īstenot interaktīvās mācību metodes, kuras nodrošina sadarbību starp skolēniem, pasniedzēju.
Mūsdienu mācību process izvirza prasības ne tikai skolēniem, bet arī vidusskolu mācību spēkiem. Tāpēc nepieciešams apskatīt tās mācību metodes, ar kurām vidusskolu skolēni ir pazīstami, kā arī izvēlēties tās, ar kuru palīdzību varētu padarīt interesantāku mācību satura apguvi vidusskolās. Darba kvalitāte un interaktīvo mācību metožu izmantošana ir atkarīga no kontaktstundu skaita un materiāli tehniskā nodrošinājumu adaptēšana un praktiskā izmantošanā. Tāpēc manām darbam tika izvēlēts temats” „Interaktīvās mācību metodes un darba formas, kas motivē audzēkņus matemātikas apguvei”.
Darbā ir literatūras apskats, kas atklāj interaktīvo mācību metožu būtību un to izmantošanas iespējas vidusskolas pasniedzēju darbā, ieteikumi darba uzlabošanai un attiecību veidošanai ar auditoriju.
Darbā ir trīs nodaļas, kur pirmajā apskatītas interaktīvās mācību metodes: darbs grupās un kooperatīva mācīšana, otrajā - grafisko organizatoru izmantošana informācijas apkopošanai un prezentācijai, trešajā – ieteikumi darbam ar skolēnu auditoriju.
Interaktīvo mācību metožu izmantošana var noritēt sekmīgi, ja tiks ievērotas vecumposmu īpatnības, ievērotas pedagoģijas un psiholoģijas pamatatziņas par mācību procesa organizāciju un tiks aktualizēta dalībnieku iepriekšējā dzīves pieredze.
Veidojot savas darbības koncepciju, svarīgi nodrošināt ar klausītājiem atgriezenisko saikni, lai aktivizētu mācību satura apguvi un izraisītu interesi par mācību saturu. Sarunas ir galvenās saskarsmes tiltu veidotājas, tāpēc sarunas nepieciešams ne tikai plānot, bet arī organizēt. Komunikācija noritēs daudz efektīvāk, ja klausītājiem informācija būs ne tikai audializēta, bet arī vizualizēta un organizēta caur darbību.
Tika apskatītas sekojošas interaktīvās mācību metodes: darbs grupās, kooperatīvā mācīšanās, domu karte, spēle, diskusija.
Informācijas apmaiņai starp dalībniekiem un pasniedzēju izmanto grafiskos organizatorus mācību procesā, tie ir viens no informācijas uzskatāmības organizēšanas un apguves paņēmieniem, tie veic savas funkcijas un tiem ir lietošanas priekšrocības.
Darba noslēgumā tiek piedāvāti ieteikumi darba uzlabošanai ar auditoriju.
Interaktīvas mācību metodes Latvijā ir pētījuši I.Maslo, V.Rudiņa, I.Lapiņa, L.Grigule, I.Lude, I.M.Rubana.
Darba mērķis: interaktīvo mācību metožu apkopojuma izveide darbam ar vidusskolu skolēniem un noskaidrot iespējas motivācijas veicināšanai matemātikas apguvē.
Pētījuma uzdevumi:
1.Uz teorētiskās literatūras analīzes pamata, raksturot interaktīvo mācību metožu būtību.
2.Analizēt interaktīvo mācību metožu ietekmi uz darba procesa kvalitāti un matemātikas apguvē.
3.Veikt pedagoģisko pētījumu vidusskolā 10.-12. par skolēnu mācīšanas un interaktīvas mācību metodes izmantošanu un pētījumā iegūtos rezultātus apstrādāt un izanalizēt.
4.Balstoties uz pētījumā iegūtiem rezultātiem, izveidot metodiskos ieteikumus matemātikas skolotājiem par darbu ar skolēnu auditoriju.
Pētījuma objekts: Matemātikas mācību process nodarbībās vidusskolas klasēs.
Pētījuma priekšmets: Interaktīvās mācību metožu ietekme uz motivācijas veidošanos matemātikas apguvē.
Pētījuma metodes:
empīriski teorētiskā – literatūras pētīšana un analīze, ar kuras palīdzību tika noskaidrots problēmas plašums, ar to saistītie jēdzieni un parādības, problēmas risināšanas ceļi;
anketēšana;
novērošana;
pārrunas;
intervijas;
testēšana;
datu apstrāde un analīze;
matemātiskā analīze.…
