Studiju darbs sastāv no trim nelieliem projektiem. Pirmais projekts ir tiešā izveduma uz likumiem balstīta sistēma, kuras izstrāde tiek veikta pa soļiem – problēmas definēšana, ievaddatu definēšana, likumu definēšana, sistēmas testēšana, sistēmas paplašināšana un pilnveidošana, lietotāja saskarnes projektēšana, sistēmas konstruēšana, sistēmas novērtēšana.
Otrais projekts ir inversā izveduma uz likumiem balstīta sistēma, kuras izstrāde iekļauj problēmas definēšanu, mērķu un mērķu likumu definēšanu, sistēmas paplašināšanu, sistēmas pilnveidošanu, lietotāja saskarnes projektēšanu. Otrā projekta ietvaros tiek izmantotas trīs pieejas nenoteikto spriedumu tehnikai (Beiesa, pārliecības teorijas un izplūdušās loģikas pieejas) un tiek veikti vajadzīgie aprēķini, lai nodrošinātu nenoteikto vērtību izplatīšanos izveduma tīklā.
Trešais projekts ir freimu sistēma, kura sastāv no dažāda tipa elementiem. Šī sistēma arī tiek izstrādāta pa soļiem: problēmas definēšana, problēmsfēras analīze, klašu definēšana, eksemplāru definēšana, likumu definēšana, objektu komunikācijas definēšana. Visiem projektiem tiek doti attiecīgie secinājumi.
Tieša izveduma tehnikai tiek izvēlēta printera izvēles problēma. Sistēma šajā gadījumā kalpo par datortehnikas veikala konsultantu (piemēram, Interneta veikalā) un iesaka vai parāda cilvēkam printeru modeļus no veikalā esošiem, balstoties un parametriem, ko vēlās potenciālais pircējs.
Izskatītajā projektā tiek ņemts vērā ierobežots printeru modeļu skaits, jo pēc uzdevuma man jāizstrādā neliels projekts, lai parādītu tiešā izveduma sistēmas darbības principu. Reālā pilna sistēma iekļautu daudz vairāk printeru modeļus un ļautu apskatīt vairāk izvēles parametru.
Printera izvēle tiek pētīta izejot no parasti vēlamajiem parametriem, tādiem, ka krāsainas izdrukas iespēja, izdrukas ātrums un kvalitāte, ekspluatācijas izmaksas un papīra formāts.
Lai tiešā izveduma sistēma varētu sākt strādāt, tai jādefinē sākuma dati. Tā ir informācija, kura ļautu strādāt tieši dotai sistēmai, jo reālajā dzīvē sistēmas var būt sarežģītas un apvienot vairākās apakšsistēmas.
Printera izvēles problēmsfērā vispirms ir jāuzzina, vai ierīce, kuru vēlās iegādāties cilvēks tiešām ir printeris, nevis, piemēram, skeneris. Var pieņemt, ka cita sistēma analizē arī skenētšanas ierīces:
Kādu ierīci Jūs vēlētos izvēlēties?
Printeri
Skeneri
Vai, dotā gadījumā, kad nav nekādas citas sistēmas, sākuma jautājumam jābūt šādam:
Vai Jūs vēlētos izvēlēties printeri?
Jā
Nē
Kad tiek izvēlēta atbilde „Jā” sistēma tiek iedarbināta.
Izejot no problēmas definējuma un ievaddatiem var definēt likumus. Tieša izveduma sistēma darbojas pēc principa: ja vērtība ir patiesa, tad iedarbināt likumu. Ja dotais likums tiek iedarināts, tad tā secināšanas dati kļūst patiesi utt. Šo mehānismu es aprakstīšu sīkāk sadaļā Sistēmas testēšana, jo testēšanas gaitā var ar piemēru parādīt tiešā izveduma būtību.
Var pamanīt, ka vairāki likumi nesatur visus ķēdes nosacījumus. Piemēram, „Likums 17”:
IF ASK papīra formāts
AND papīra formāts = A4
AND izdrukas kvalitāte = laba izdrukas kvalitāte
THEN modelis = Samsung ML-1520P
AND modelis = Lexmark E230
AND mpdelis = Xerox Phaser 3116
Dotajā ķēdē (ierīce = printeris, ASK izdruka, izdruka = melnbalta izdruka, ASK izdrukas kvalitāte, izdrukas kvalitāte = laba izdrukas kvalitāte, ASK papīra formāts, papīra formāts = A4 (sk. att. 1.1 )) eksistē arī tādas vērtības, kā, piemēram, „izdruka = melnbalta izdruka”, „ierīce = printeris”... Tās nav minētas likumā, jo šeit pietiek ar nosacījumiem ASK papīra formāts, „papīra formāts = A4” un „izdrukas kvalitāte = laba izdrukas kvalitāte”, šīs savienojums ir unikāls – neviena cita ķēde nesatur visus šos nosacījumus. Tomēr ķēdes posms ASK papīra formāts, „papīra formāts = A4” ir sastopams citās ķēdēs, tāpēc nepieciešams elements „izdrukas kvalitāte = laba izdrukas kvalitāte”.…
