SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba gaitā autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Intelektuālais īpašums ir būtiska īpašuma tiesību sastāvdaļa, jo šis tiesību institūts ir ļoti atšķirīgs no klasiskajām īpašuma tiesībām sakarā ar to, ka intelektuālā īpašuma tiesību priekšmeti ir bezķermeniskas lietas, kas klasiskajās īpašuma tiesībās iepriekš netika uzskatīts par īpašuma tiesību priekšmetu.
2. Intelektuālā īpašuma aizsardzība nav vienlīdzīga visiem tā priekšmetiem. Daži objekti tiek aizsargāti vairāk, citi mazāk. Dažu aizsardzība notiek automātiski, taču citi objekti ir atbilstoši jāreģistrē, kā arī par to jāmaksā atbilstoša summa. Tātad – nepastāv kopīga un vienota sistēma, kas aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesību objektus.
3. Pirātismu nevar uzskatīt tikai par kaut ko pozitīvu vai negatīvu, tam ir gan pozitīvā, gan negatīvā puse, kas kopumā pirātismu padara diezgan neitrālu.
4. Valstu konkrētā brīža ekonomiskā situācija, kā arī vispārējais valsts attīstības līmenis ietekmē intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi un attīstību šajā valstī.
5. Pārkāpumu izdarīšanas motīvi un mērķi netiek pietiekami ņemti vērā, līdz ar to var rasties absurdas situācijas.
6. Autortiesību pārkāpumi nenodara tikai sliktu, kā tas ir ar citu tiesību pārkāpumiem. Autortiesību pārkāpumi, piemēram, pirātisms var izdarīt tieši pretējo – palielināt kāda autora ienākumus, nevis tos samazināt, jo tas strādā kā zināma veida reklāma.
7. Negatīvi un dalīti viedokļi pastāv ne tikai par autortiesību pārkāpumiem, bet arī par autortiesību aizsardzības organizācijām.
Darba gaitā, un uz radušos secinājumu pamata, autore izvirza šādus priekšlikumus:
1. Apskatot kādu autortiesību pārkāpumu, galvenais kas būtu jānovērtē ir šīs veiktās darbības mērķis. Turpmāku procesu būtu jāuzsāk tikai tādā gadījumā, ja šis mērķis ir bijis nopelnīt uz kāda cita autora rēķina jeb peļņas nolūkos.
…
