Krimināllikumā nav paredzēta atbildība par tehnisko līdzekļu apriti, kas ļauj novērst autortiesību aizsardzības līdzekļus. Autors uzskata, ka šāda atbildības noteikšana likumā ir ārkārtīgi svarīga, lai nepieļautu, ka pie atbildības netiek saukta persona, kas nelikumīgi novērsusi jebkādus autortiesību aizsardzībai paredzētus tehniskus līdzekļus, kurus subjekti izmanto savu interešu realizēšanai vai aizsardzībai, kā arī izgatavojuši, ieveduši, izveduši, glabājuši, pārvadājuši vai izplatījuši ierīces, kas ļauj likvidēt šos aizsardzības līdzekļus. Nepamanīts nevar palikt fakts, ka likumīgo aizsardzības līdzekļu pārvarēšana, kas vērsta pret noziedzīgā nodarījuma objektu, nav mazāk kaitīga, kā pati autortiesību pārkāpšana.
Kā arī Krimināllikums neparedz atbildību par ziņu par autortiesībām, pēc kurām tiek noteikts darba oriģināls vai tā autors, iznīcināšanu komerciālā nolūkā. Arī šādai tiesību normai Krimināllikumā būtu jābūt atrodamai.
Saskaņā ar katras valsts tiesību sistēmu un principiem tā var paredzēt krimināltiesisku, administratīvu vai civiltiesisku atbildību. Autors problēmu saskata arī tajā, ka krimināllikums paredz pie noteiktās atbildības par autortiesību pārkāpumiem saukt tikai fiziskas personas. Tomēr jāatzīst, ka juridiskās personas kriminālatbildības ieviešana likumā palielinātu autoram vai autortiesību īpašniekam nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas iespējas, jo praksē var izrādīties, ka juridiskā persona ir maksātspējīgāka par atsevišķu indivīdu, tā kā autortiesību apdraudējuma risks laika gaitā nav mazinājies, un paredzot, ka juridisko personu atbildība Krimināllikumā varētu tikt noteikta arī par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas pārkāptajām autortiesībām, priekšlikums būtu Krimināllikuma Vispārīgajā daļā ietvert atsevišķu jaunu nodaļu ar nosaukumu “Noziedzīgi nodarījumi pret intelektuālo un rūpniecisko īpašumu”, kurā attiecīgi varētu reglamentēt gan fiziskās personas, gan juridiskās personas kriminālatbildību par autortiesību pārkāpumiem.
Autors izvērtējot Krimināllikumu un salīdzinot to ar citu valstu spēkā esošām likumu normām secina to, ka ir vairākas būtiskas nepilnības, kuras būtu jāiekļauj krimināllikumā, lai pilnveidotu krimināltiesisko intelektuālā īpašuma pilnīgāku aizsardzību.…
