Sabiedrībā tiek plaši diskutēts par dzimumu līdztiesības jautājumiem, un katram no mums par dzimumu līdztiesības jautājumiem ir izveidojusies sava nostāja – cits uzskata, ka abiem dzimumiem (gan sievietēm, gan vīriešiem) ir vienlīdzīgas tiesības, cits atkal uzskata, ka kāda dzimuma pārstāvji tiek diskriminēti, kādā veidā tiek ierobežotas viņu tiesības (vai tās būtu tiesības uz kādu noteiktu darbu, vai vienlīdzīgu darba samaksu, tiesības brīvi piedalīties kādā pasākumā, iesaistīties organizācija utt.).
Protams, ikvienu viedokli nevar uzskatīt par nepareizu, jo katra cilvēka paustajai nostājai ir arī savs pamatojums, savi argumenti, kas to apstiprina vai noraida. Tāpēc kopējam viedoklim piedāvāju A. Neimanes dzimumu līdztiesības definīciju:
„gan sievietēm, gan vīriešiem tiek piešķirta vienāda sociālā vērtība, vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējām”(Lekciju pieraksti kursā „Latvijas sociālās drošības sistēma”).
Dzimumu līdztiesība attiecas gan uz sievietēm, gan uz vīriešiem. Jebkura veida diskriminācijas izskaušana ir būtisks priekšnosacījums ikviena cilvēka cilvēktiesību nodrošināšanai un viņa pašizaugsmei, labklājības veicināšanai. Dzimumu diskriminācija (gan pret sievieti, gan pret vīrieti) ir kavējošs faktors attīstībai un realizācijai. Vīriešu un sieviešu līdzdalības ierobežošana jebkurā dzīves sfērā noved pie neefektīvu lēmumu pieņemšanas un realizēšanas. Dzimumu nevienlīdzība rada neelastīgu sabiedrību, kura nav spējīga mobilizēties jaunu pārbaudījumu un risinājumu meklējumu priekšā vai krīžu gadījumos. …