Sabiedrības uztverē nauda ir vainojama pie būtiskākajām problēmām, kas ir saistīta ar dzīves pilnveidošanu un tālāku attīstību. Lai sabiedrības loceklis veidotu savu dzīvi interesantāku, aizrautīgāku, lai izbaudītu visu, ko dzīve tam sniedz ir nepieciešami lieli naudas līdzekļi, bet šis resurss ir ierobežots un tā pavairošana ir atkarīga no katra indivīda spējām un zināšanām. Pols Heringtons uzskata, ka „ Daudzu cilvēku vidū valda uzskats, ka pie visām pasaules nelaimēm vainojama nauda. Tie ieņēmuši galvā, ka nauda ir visa ļaunuma sakne, ka nauda samaitā. Cilvēki, kuri ir šādu pieņēmumu varā, agri vai vēlu sāk naudu ienīst. Viņi nicina bagātniekus. ‘’ [1;76]. P.Heringtons uzskata arī ,ka ,,cilvēki, kuri pievelk lielu naudu apzināti vai neapzināti domā par bagātību un pārpilnību, neļaujot savā prātā ielauzties nekādām pretrunīgām domām par trūkumu vai ierobežojumiem, vai nepietiekamību.” [1;77]. Tātad domājot par naudu, mēs to pievelkam. Vērtējot to no psiholoģiskā viedokļa, pozitīvas domas un attieksme pret naudu un Pola Heringtona uzskati, varētu stipri ietekmēt cilvēka tālāko attieksmi pret naudu, mainot cilvēku domāšanas veidu un nostāju. Šo teoriju darba autors nenoliedz, bet uzskata, ka cilvēkam ir ne tikai jādomā par naudu, bet tā jāprot plānot un iegūt ar darbu. Ir jāiegulda savs darbs, lai pretī saņemtu atalgojumu, par kuru tiek iegādāts viss nepieciešamais tālākai izdzīvošanai un dzīves piepildīšanai.
Nozīmīgs posms, lai naudas līdzekļus novirzītu paredzētam mērķim ir nepieciešama disciplīna un vēlme veikt budžeta plānošanu. …