Postkapitālisma ērā, kuru raksturo nežēlīga konkurence un neprognozējamība, inovācijai indivīdu, grupu, kompāniju un valsts pastāvēšanā tiek piešķirta izdzīvošanas nosacījuma loma – pievienojies vai tiec izslēgts.
Kopš 1990-ajiem gadiem sociālā atstumtība un nabadzība daudzās attīstītās valstīs tiek
uzskatīta par ļoti nopietnu valsts problēmu. Nabadzība un sociālā atstumtība ir jēdzieni, kas saistīti ar sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem indivīdiem vai cilvēku grupām.
Nabadzība ir saistīta ar indivīda vai sociālās grupas rīcībā esošo līdzekļu trūkumu.
Postmodernā ekonomika mūsdienu sabiedrību redz kā patērētājus, tāpēc arī inovatīvo komunikāciju attīstības tendencies balstās tikai uz maksāt spējīgas patērētājsabiedrības vajadzībām.
Postmodernā, globālā tīkla sabiedrība ir realitāte, kurā mēs daļēji dzīvojam un kurai piederam. Tā ir multikulturāla un atšķirīga. Pieaugot indivīdu piesaistei globālajai tīkla sabiedrībai, aizvien pieaugoša ir arī prasība pēc indivīdu un grupu spējas integrēties, piemērojoties tīkla sabiedrības ātrumam, informācijas apmaiņai un jaunajām tīkla sabiedrības identitātes formām.
Referāta mērķis ir noskaidrot, kas raksturo tīkla sabiedrību un kam šī inovatīvā vide ir kļuvusi par risku.…