Inovācijas ir jēdziens, ko bieži lieto gan politiķi un ekonomisti, gan uzņēmēji. Ar inovācijām saistītas lielas cerības, tās uzskata par drošu attīstības dzinējspēku, tāpēc tām veltītas programmas un projekti. Novērojumi liecina, ka valstīs, kurās inovācijām un to ieviešanai tautsaim-niecībā ir radīti piemēroti apstākļi, ekonomiskā attīstība ir sekmīgāka. Arī Latvijas stratēģiskās attīstības plānos tiek plaši pielietoti tādi jēdzieni, kā “jaunā ekonomika”, “uz zināšanām balstīta ekonomika”, “inovatīvā ekonomika”.
Kaut gan jēdziens “inovācijas” tiek plaši lietots, tas ne vienmēr ir pareizi saprasts. Uzņēmēju aptaujas liecina, ka visnepieciešamākā infor-mācija ir jēdziena “inovācijas” skaidrojums. Daudz dzirdējuši par inovāciju nozīmi attīstībā, uzņēmēji tomēr nespēj ieraudzīt inovāciju esamību, iespējamību un nepieciešamību savā uzņēmumā. Par inovatīvu tiek uzskatīts viss, kas liekas jauns, salīdzinot ar iepriekšējo. Inovāciju cena un ieguldītā kapitāla atdeves efektivitāte reti tiek vērtēta globālā un ilgtspējīgas attīstības aspektā, tāpēc inovitātes efekts ir īslaicīgs, inovāciju izmaksas – neattaisnoti augstas. [2;]
Inovācija (inovatīvā darbība) ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Tas ir uz zināšanām virzītās ekonomikas dzinējspēks, kas prasa zināšanu komercializēšanu un augstas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu, tādējādi ceļot ne tikai ekonomikas konkurētspēju, bet arī valsts labklājību kopumā…