Zinātniekiem joprojām nav vienotā viedokļa par faktoriem, kas uzņēmumos veicina vai bremzē inovāciju attīstību. Tas ir izskaidrojams ar dažādu valstu uzņēmējdarbības vides īpatnībām, piešķirtā valsts atbalsta nevienmērīgu sadalījumu starp tautsaimniecības nozarēm un uzņēmumiem un valsts politikas atšķirīgām pamatnostādnēm tautsaimniecībā. Tomēr nepārprotami ir skaidrs, ka tirgus ekonomikas apstākļos inovāciju nozīme arvien pieaug.
NOBEIGUMS
Inovācija ir materializēts rezultāts ar lielo pievienoto vērtību, ko iegūst, veicot zinātnisko, tehnoloģisko, organizatorisko, kā arī finansiālo darbību. Inovācijas jēdziens ietver trīs nozīmes: inovācija kā iedarbības instruments; inovācija kā process jeb darbība; inovācijas kā rezultāts - jauna prece vai pakalpojums.
Inovācijas kā jaunievedums ir sabiedrības attīstību pastāvīgi virzošs spēks, jo katrs jaunievedums stimulē jaunu ideju meklēšanu. Inovācija process aptver dažādas sabiedrības attīstībās norises sākot ar ieguldījumiem izglītībā, pētniecībā, izstrādē un noslēdzot ar šo ieguldījumu pārvēršanu produktā.
Literatūrā tiek minēti vairāki inovāciju veidi, tomēr populārākais ir iedalījums pēc ārējas pazīmes produkta inovācijā, procesā inovācija, mārketinga inovācijā un organizatoriskā inovācijā. Kā inovāciju ietekmējošie faktori, visbiežāk tiek minēti: uzņēmuma lielums; tirgus izaugsme; kvalificētais darbaspēks; nozares kapitāla intensitāte; tirgus koncentrācijas pakāpe un rentabilitāte.
Galvenās Latvijas nacionālās inovāciju sistēmas problēmas ir nepietiekama uzņēmēju un pētniecības sektora sadarbība, mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā, mazs zinātnē nodarbināto skaits.
…