Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:763387
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.06.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Inovācija un valsts attīstība    4
2.  Nacionālās inovācijas koncepcija    5
  Problēmas    5
  Koncepcijas mērķis    6
  Prognoze, ja netiks risinātas jautājums par inovāciju    7
  Problēmas risinājums    7
3.  MVU vieta un loma inovācijas attīstībā    10
  Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)    12
  Citi ES atbalsta fondi    12
  Secinājumi    16
  Izmantotā literatūra    17
Darba fragmentsAizvērt

Inovācija un valsts attīstība
Savas konkurētspējas stiprināšanai uzņēmēji visā pasaulē cenšas apzināt tehnoloģiju sasniegumus, lai izmantotu tos savā biznesā. Inovācijas var būtiski samazināt ražošanas izmaksas, taupīt resursus, saīsināt darba izpildes termiņus, kā arī radīt pilnīgi jaunus produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Tomēr Latvijā inovāciju ieviešana notiek salīdzinoši lēni. Līdzekļu un pieredzes trūkums, nepietiekams atbalsts liek uzņēmējiem strādāt pēc ierastajiem standartiem. Inovāciju ieviešanā Latvija atpaliek no Rietumeiropas par 40 gadiem.[1]
Valsts inovatīvās attīstības politika ir valdības uzsākto, veikto un koordinēto pasākumu kopums: likumdošanas akti un administratīvās normas, prioritātes un to noteikšanas mehānismi, realizācijas instrumenti u.c., kas nodrošina saskaņotu, ilgtspējīgu un līdzsvarotu inovatīvo darbību.
Inovācija (inovatīvā darbība) ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. (Izstrādājot nacionālo inovāciju programmu definīcija tiks papildināta ar konkrētiem kritērijiem, kas kalpos inovatīvo procesu izvērtēšanai.)
Nacionālā Inovāciju Sistēma ir valsts tautsaimniecības struktūras un vide, kas nepieciešamas produktīvai inovatīvai darbībai. Inovāciju sistēmai ir četras pamatsastāvdaļas:
1) pētniecība (izglītība un zinātne),
2) uzņēmējdarbība,
3) investīcijas (finansu sistēma),
4) likumdošana.[2]
Inovācijas vairo peļņu. Inovācija ir jebkurš jauns risinājums, kas palīdz palielināt uzņēmuma darbības efektivitāti. Ir vairāki inovāciju ieviešanas varianti. Pirmais — modernizēt tehnoloģijas. Nomainīt trīs novecojušās iekārtas ar vienu jaudīgu krāsni, kas patērē mazāk elektrības un tās apkalpošanai vajadzēs tikai trīs darbiniekus. Otrs — palielināt pievienoto vērtību. Ieviest jaunu līniju, kas nokrāsotu baltās krūzes, lai uzņēmums varētu realizēt visu produkciju dārgos suvenīru veikalos, palielinot preces cenu no 30 santīmiem līdz trim latiem. Trešais — veikt organizatoriskas izmaiņas uzņēmuma struktūrā. Veidot jaunu mārketinga nodaļu, kas, izpētot pieprasījumu un veicot pircēju aptaujas, izstrādās projektu jaunas preces ražošanai.
Darbzināšanu (know–how) efektivitāti var vērtēt pēc peļņas pieauguma. Ja risinājums ir pareizi izvēlēts un pielāgots, investīciju atdeve var vairākas reizes pārspēt ieguldījumus.
Priekšpēdējie Eiropā Eiropā uz zinātni balstīto tehnoloģiju nozīme ekonomikas attīstībā tika īpaši uzsvērta 2000.gadā. Lisabonā, nobalsojot par stratēģiju, Eiropas Padome izvirzījusi inovācijas par galveno ieroci konkurences cīņā ar ASV un Japānu. Eiropas līderes inovāciju jomā ir Dānija, Zviedrija un Somija. Labus rezultātus parādījušas arī Vācija un Šveice. Tikmēr Eiropas Komisijas jaunākie dati liecina, ka Latvija ieņem priekšpēdējo vietu ES 25 valstu vidū un atpalicība no inovācijas attīstības vidējā līmeņa ES sasniedz gandrīz 40 gadu. Pēc EM statistikas, Latvijā vidēji tikai 18,6% no visiem uzņēmumiem ir inovatīvi, tajā pašā laikā ES valstīs šis radītājs vidēji ir 45%.
Latvijā visplašāk tehnoloģiju inovācijas ieviestas lielajos uzņēmumos ar 250 un vairāk nodarbinātajiem. Ražošanas sektorā inovatīva bijusi gandrīz ceturtā daļa uzņēmumu — 22% (ES 15 dalībvalstīs — 47%). Pakalpojumu sektorā inovācijas ieviestas ievērojami mazāk — 15% uzņēmumu (ES 15 dalībvalstīs — 40%). [1]

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1179441
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties