Inkvizīcija

Kungi un dāmas, kas dzīro pils zālēs, zemnieki, kas apstrādā zemi, dzelzī kalti bruņinieki – neapšaubāmi tie ir viduslaiki, kas Rietumeiropā bija tūkstošgadu ilgs pārmaiņu periods.
Viduslaiki bija arī augstākais punkts māņticībai. Tika uzskatīts, ka raganas ir saistītas ar tumsu un dēmoniskām, pārdabiskām spējām, ar kurām var atsaukt pašu nelabo – „Lielo Velnu”. Cilvēki ticēja, ka raganas ir pret viņiem un Dievu.
Visu, ko nespēja iztulkot ar zinātnes palīdzību, saistīja ar raganām un maģiju. Sausums, bads un mēris tika uzskatīts par velnišķīgo tumsas praktiķu darbu.
1231.gadā pāvests Innocentijs III nodibināja inkvizīciju – katoļu baznīcas tiesas izmeklēšanas iestādi cīņai pret ķecerībām, brīvdomību, baznīcas un feodālās iekārtas pretiniekiem. Inkvizīcijas darbībā plaši iesaistījās dominikāņi un franciskāņu ordeņi.
Formāli inkvizīcijas uzdevums bija sargāt katolicisma mācības tīrību.
Inkvizīcija darbojās pāvesta pilnvarota, tā bija neatkarīga no vietējās garīgās un laicīgās varas. Baznīcas un denunciantu atalgošana pavēra plašas iespējas patvaļai.…