Ingas Karlštrēmas Zem viena lietussarga ir pirmais jaunas meitenes, vidusskolnieces, romāns, uzrakstīts 16 gadu vecumā, uzreiz guvis izdevniecības uzmanību un izdots. Stāsts ir par diviem jauniešiem – puisi un meiteni, kuri dzīvo dažādās Latvijas pilsētās un sarakstās ar e-pasta palīdzību. Stāsts par viņu attiecibām, kuras izveidojas šīs sarakstes laikā un pēcāk satiekoties. Lote un Ingars dzīvē, Hekla un Joksis – vēstulēs. Losot īsti nevar saprast vai tas viss ir bijis īstenībā vai izdomāts, bet neatstāj sajūta, ka romāna pamatā ir patiess stāsts, varbūt mazliet pielabots, bet īsts.
Tieši šo romānu izvēlējos tapēc, ka palūkojoties uz to uzreiz iepatikās grāmatas vāks, nevelējos lasīt vecmodīgu romānu, bet gribēju izlasīt musdienīgu grāmatu par mūsdienu jauniešiem un pašreizējo tehnoloģiju laikmetu. Atklāju, ka šī grāmata ir tieši tāda, un viņu ir sarakstījusi mana vienaudze.
Romānā rakstniece atklāj savu attieksmi pret pasauli, pret cilvēkiem un vispār pati savu būtību, grāmata ietver daudz svaigu emociju, kas nereti gadās situācijās, kuras pārdzīvojam pirmo reizi. Lote Ingaram uztic visu savu pirmo: skūpstu, mīlestību, vilšanos, vecāku attiecības.
Vai attiecības caur internetu izveidosies laimīgas? Vai tās vispār ir iespējamas? Es domāju, ka tas ir atkarīgs no situācijas, cilvēkiem un to raksturiem. Šis romāns pierāda to, ka tomēr attālums ir notiecošs un tas nopietni traucē varoņu mīlestībai, jo tie pamazām sāka attālināties viens no otra, tāpēc arī mīlestība pagaisa.
Manuprāt romāns beidzās ļoti nelaimīgi, bet ir sajūta, ka tam būs turpinājums. Bet ja nu tomēr šiem jauniešiem tā būs labāk vai vienkārši viņiem nav lemts būt kopā? Katrā ziņā lasot grāmatu nelikās, ka viss beigsies tā, jo tas kā Lote Ingaram stāstīja savu dienu, savas izjūtas, un rakstīja tos romantiskos tekstus, lika noprast, ka šādu mīlestību nespēs atrast vairs neviens.
Nevaru izlemt vai man šis romāns patika vai nē, izvērtējot visus plusus un mīnusus tomēr esmu kaut kur pa vidu. …
