Biļeteni iespējams ir paši senākie sabiedrisko attiecību līdzekļi. Heradots publicēja pirmos tirdzniecības biļetenu 425. gadā pirms mūsu ēras. Pirmā gadsimta laikā pirms mūsu ēras Jūlijs Cēzars Romā ik dienu izplatīja ar roku rakstītus biļetenus sauktus par Acta Diurna (Dienas Notikumi). Arī Ķīnā tika izplatīti informatīvie biļeteni, tāpat kā to darīja bagātnieki daudzās Eiropas pilsētās līdz viduslaikiem.
Biļetens ir periodiska publikācija, ko organizācija izplata savai mērķauditorijai. Biļeteni ir pa pusei ziņa un informācijas avots, pa pusei vēstule uzņēmuma mērķauditorijai. Biļetenam ir jāpievēršas organizācijas mērķa publikai, biļetena informācijai ir jābūt svarīgai mērķauditorijai. Izvērtējot ziņas svarīgumu biļetenā būtu jāņem vēra mērķauditorijas vēlmes, intereses un vajadzības. Bieži šo ziņu vispirms pamana auditorija un tikai tad organizācija, kas izdod biļetenu.
Saturs biļetenā tiek sastādīts mazāk formālā rakstīšanas stilā – tas vairāk tiek veidot kā vēstule. Ņemot vērā to, ka autori un mērķauditorija ir samērā līdzīgas, biļetenos ir atļauts lietot žargonu, kā arī vērtības un intereses, kas sakrīt gan publicētājiem, gan auditorijai. Kā citas sabiedrisko attiecību aktivitātes arī biļeteni nes abpusēju labumu gan organizācijai, gan tās auditorijai, kad tie tiek veidoti kā abpusējas attiecības no organizācijas un auditorijas puses.
Biļeteni noder dažādu sabiedrisko attiecību mērķu sasniegšanai. Organizācijas tos izdod lai:
Saglabātu attiecības ar publiku.
Pastiprinātu publikas attieksmi un rīcību par labu organizācijai.
Izraisīt un tad saglabāt dialogu starp organizāciju un tās auditoriju, vai staro auditorijas biedriem.
Palielināt vai uzturēt sabiedrībā interesi un zināšanas par organizācijai svarīgiem jautājumiem.
Palielināt vai saglabāt interesi un pozitīvu attieksmi aktīvajā publikā par organizācijas darbību un svarīgiem paveiktajiem jautājamie. …
