Mainīga ekonomiskā vide, kādā darbojas Latvijas uzņēmumi, būtiski paaugstina uzņēmuma vadītāju pieņemto lēmumu stratēģisko nozīmi, kā arī nepieciešamību pēc aktuālas un adekvātas informācijas gan par izmaiņām tirgū un uzņēmuma vietu tajā, gan par notiekošo uzņēmuma iekšienē. Lēmuma kvalitāte vienlīdz ir atkarīga no tā pieņēmēja profesionālās kompetences un informācijas, kas lēmuma pieņemšanas brīdī ir vadītāja rīcībā.
Vadītājam lēmumu pieņemšanas procesā ir jārisina uzdevumi, kā iegūt nepieciešamo informāciju, kā to apstrādāt un kā to izmantot mērķa sasniegšanai. Šāda veida informācijas virzība var notikt gan operatīvajos, gan stratēģiskajos aspektos, un tā balstās uz iepriekš iegūtiem datiem un faktiem, kuru pamatotība vai ticamība ietekmē izvirzīto uzdevumu izpildi.
Darba uzdevums ir noskaidrot informācijas ietekmi uz uzņēmuma vadības pieņemtajiem lēmumiem. Šim nolūkam ir apskatīti:
informācijas būtība, tās nozīmīgākās īpašības un veidi uzņēmumā, kā arī rašanās avoti;
lēmumu pieņemšanas process, noskaidrojot, kādi ir vadītāju pieņemamie lēmumu veidi uzņēmumā, kā arī informācijas vietu tajos;
uzņēmuma iespējas efektivizēt informācijas apriti un tās izmantošanu uzņēmuma pārvaldībai.
Jēdziens "informācija" (latīņu valodā informatio, tulkojumā - izskaidrojums, izklāsts) ekonomikas nozarē dažādos literatūras avotos tiek definēts dažādi, kas būtībā izsaka vienu un to pašu. Tā piemēram,
informācija – ziņas vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā [1,141.lpp];
informācija – zināšanas par faktu, notikumu vai situāciju [3, 17.lpp]
Viena no nozīmīgākajām informācijas īpašībām ir tās spēja izraisīt izmaiņas. Kad ļaudis uzzina kaut ko jaunu, tas izmaina viņu dzīvi vai sadzīvi, mainās arī viņu vajadzības pēc informācijas pakalpojumiem. Uzņēmuma izdzīvošanas un konkurētspējas nosacījums tirgū ir reaģēšana uz patērētāju mainīgajām vajadzībām. Informācijas vērtība nosakāma atbilstoši tam, kā tā tiek izmantota. Pašai par sevi tai nav nekādas vērtības. Jāņem vērā arī, ka informācija ir nepārtraukti mainīga laikā atkarībā no tirgus situācijas un citiem faktoriem.
Informācija, kas nodrošina lēmumu pieņemšanu, kļūst par svarīgu faktoru uzņēmumā un līdzīgi kā darbs, materiāli, kapitāls ir ražošanas resurss. Šādā veidā informācija ir konkurētspējas elements un pēc nozīmes ir līdzvērtīga prasmīgai uzņēmuma vadībai.
Izmantojamā informācija sastāv no visiem objektīvajiem faktiem un pieņēmumiem, kas ietekmē cilvēka uztveri lēmuma pieņemšanas procesā, kā arī no varbūtībām un nenoteiktībām, kas saistītas ar konkrēto problēmu vai iespēju. Viss, kas ļauj samazināt nenoteiktības pakāpi, - fakti vai pat baumas, tiek uzskatīts par lietderīgu vai izmantojamu informāciju.
Attiecībā uz lietderīgo informāciju uzņēmumā tiek izvirzītas noteiktas prasības. Pirmkārt jau tai ir jāapmierina tās lietotājus. Informācijas lietderība tiek vērtēta kā no uzņēmuma iekšējo lietotāju tā arī no ārējo lietotāju viedokļa. Informācijai ir jābūt:
savlaicīgai – spēja ietekmēt lēmuma pieņemšanu vajadzīgajā laikā un termiņā;
pamatotai jeb ticamai – garantēta objektivitāte un datu patiesums, kas nosaka nepieciešamību pēc noteiktām datu atlases metodēm, uzskaites un apstrādes, lai lietotājs varētu viennozīmīgi noteikt informācijas izmantošanas nolūkus kā arī pārbaudīt to;
savietojamai – iespēja salīdzināt datus starp dažādiem objektiem, piemēram uzņēmumiem, reģioniem, valstīm utt., kas nosaka nepieciešamību pēc noteiktiem standartiem;
saprotamai - informācijas pasniegšanas veids pieejamā un saprotamā formā, lai lietotājs varētu to droši izmantot, izvairoties no kļūdu pieļaušanas;
konfidenciālai – informācija ir pieejama tikai mērķauditorijai, t.i., paredzētajiem lietotājiem, kas nosaka nepieciešamību pēc stingras informācijas izmantošanas uzskaites un kontroles.…
