Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas pasaules un Latvijas izglītības sistēmā

Astoņdesmito gadu sākumā pasaulē plaši un intensīvi tika iesākta datortehnoloģijas ieviešana mācību procesā. Astoņdesmito gadu beigās pavērās iespēja pieslēgties datortīkliem un arvien plašāk lietot visdažādāko komunikāciju tehnoloģiju. Tomēr vairumā valstu tikai deviņdesmitajos gados abi minētie komponenti (informācijas un komunikāciju tehnoloģiju – IKT) iekļaujas izglītības sistēmā.
IKT mācīšanai pasaulē ir jau vairāk nekā 20 gadu pieredze. Datorizglītībai būtu jārada izpratne par datoru uzbūvi un darbības principiem, programmēšanu un IKT lomu mūsdienu sabiedrībā. Šī priekšmeta ietvaros ir iespējams stimulēt skolēna izpratni par savu domāšanu.
Kopš 1995.gada notiek CAE (Centrālās un Austrumeiropas valstu) starptautisks forums par informatizētas sabiedrības veidošanu. 1996.gada 13. – 14.septembrī Prāgā tika pieņemts dokuments “ Ceļā uz informatizētu Centrālās un Austrumeiropas valstu sabiedrību. Darbības plāns.” Tā paša gada novembrī Briselē CAE valstu ministri parakstīja memorandu par CAE izglītību un informatizētu sabiedrību (Memorandum on Central and Eastern Europe Education and the Information Society). Memorandā ir teikts, ka noteikta summa no nacionālā izglītības budžeta jāpiešķir jaunas informācijas tehnoloģijas ieviešanai skolās. Valsts mērogā jārūpējas par jaunākās tehnikas ieviešanu un izmantošanu mācību programmu izstrādē un mācību procesā, kā arī jācenšas sadarboties ne tikai savā starpā, bet arī ar Rietumeiropas valstīm1.
“Izglītības sistēma Eiropas kopienā ir neviendabīga un izplatīta ļoti plašos mērogos. Izglītībā ir daudz atšķirīgu tradīciju, un katrs strādā pēc saviem ieskatiem. Skolām ir jārūpējas ne tikai par lokālām, bet arī globālām kultūrām un vērtībām. Tām ir jābūt globālu tehnoloģisku izstrādņu avangardā, piedāvājot saviem skolēniem un studentiem iemaņas un zināšanas saistībā ar tehnoloģijām.” (No A.J.Folkmaņa teiktā projektam “Web skolām” veltītā konferencē, Dublinā 1996.gada 27. – 29.oktobrī)2.…