Secinājumi
1. Informācijas aizsardzībai mūsdienās ir jāpievērš liela uzmanība, nevar aprobežoties ar vienkāršu antivīrusu programmu uzstādīšanu. Ir arī jāizglīto darbinieki, kas bieži tiek atstāts otrā plānā. Latvijā pat valsts pārvaldē ir problēmas ar informācijas drošību, kā piemērs tam visam ir VID datu noplūde, kuru neviens nepamanīja, kamēr masu mēdijos nenonāca noplūdusi informācija. Un tas nav tikai valsts pārvaldē, bieži interneta ziņu portālos ir lasāms par kādas organizācijas datu bāzes uzlaušanu, un klientu datu nonākšanas kādas personas rokās.
2. Mūsdienu tehnoloģijas piedāvā ļoti lielu izvēli tieši fiziskās aizsardzības ziņā, un nav iemesla teikt, ka nav iespējams aizsargāties no visa. Protams nevar izsargāties no visa, jo tehnoloģijas attīstās, un ja neseko līdzi jaunākajām tehnoloģijām, un neatjauno savas, tad protams zagļiem ir vieglāk piekļūt informācijai. Bet pašas aizsardzības nozīme ir aizkavēt zagli, nevis apturēt, jo sarežģītāka ir aizsardzība, jo vieglāk un ātrāk zagli atrast. Zaglim būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai piekļūtu kaut kam noderīgam, bet kamēr viņš to dara, ir iespēja viņu atklāt un notvert.
3. Arī programmatūras attīstās nevis mēnešiem, bet dienām, vai pat stundām. Visu laiku tiek tirgū laisti jauni produkti, kas ir uzlaboti, un kuriem ir novērstas kaut kādas kļūmes. Tādēļ uzņēmums nevar nopirkt antivīrusa programmatūru un uzskatīt, ka visi tēriņi tagad viņam ir beigušies. Ir jāatceras, ka ir cilvēki, kas meklē programmatūru kļūdas un nepilnības, lai caur tām piekļūtu informācijai.
Mūsu valstī pat ar likumu ir noteikts fizisko personu datu drošība. Tādēļ uzņēmumam var nākties stāties tiesas priekšā pazaudējot personas datus. Uzņēmums būs vainīgs, ja kāds nozags šo informāciju. Ir arī standarti, kurus ir jāievēro uzņēmumam.
Ir ļoti daudz veidu, kā aizsargāt informāciju šifrējot to, aizsargājot ar paroli utt. Kā piemēru ļoti labai informācijas aizsardzībai varam ņemt bankas. Piemērs AS ’’Latvijas Krājbanka’’ viņiem ir sava iekšējā sistēma, kas ir paredzēta tieši darbiniekiem, nav nekādas piekļuves internetam, kas varētu radīt draudus drošībai. Darba datori ir paredzēti darbam, nevis ziņu lasīšanai vai sēdēšanai draugos.lv. Katram darbiniekam ir sava piekļuves parole, un attiecīgi šai parolei ir arī informācija, kurai darbinieks var tikt klāt un kurai nē. Tas ir ļoti pareizi, jo paroles nozaudēšanas gadījumā nepiederīga persona nevar tikt klāt, visam viņa pieeja būs ierobežota.
4. Darbinieks ir cilvēks, un ir jāatceras cilvēciskais faktors, ka cilvēki mēdz kļūdīties. Tādēļ ir jāmotivē darbinieki, lai darbinieki ar interesi strādātu nevis tikai izdarītu savus uzdevumus un viss. Nemotivēts darbinieks pielaidīs daudz vairāk kļūdas, un tas uzņēmumam var nest lielākus zaudējumus nekā motivēšana. Bet var arī vairāk pielietot tehnoloģijas, ko arī mūsdienās pielieto. Jo vairāk tehnoloģijas tiek izmantotas, un mazāk tur ir cilvēka darbs, jo mazāka ir kļūdas iespējamība. Informācijas kvalitāte ir augstāka un kļūdainas informācijas iespējamība ir samazināta līdz minimumam.
Tādēļ uzņēmumam ir vai nu jāmodernizē viss un jāievieš vairāk tehnoloģijas, kas aizstāj cilvēkus, vai arī jāmotivē cilvēkus, kuriem ir atbildīgs darbs. Motivācija var izpausties kā algas pielikums, priekšrocības, atlaides, karjeras iespējas, novērtējums, kaut vai ar uzslavu, ievēršanu, balvas piešķiršanu u.c.
…
