8. Kriminālprocess pret Dreiblatu
2005. gada 12. marta pašvaldību vēlēšanas Rēzeknē tika atceltas, jo tika uzzināts, ka ir pirktas vēlētāju balsis lielā apjomā. Tāpēc Drošības policija veica vietējo politisko līderu telefonsarunu noklausīšanos. Dažas dienas pirms vēlēšanām Finanšu policija nolēma veikt ārkārtas pārbaudi G. Piteronoka vadītajā Rēzeknes gaļas kombinātā, jo VID bija ziņas par uzņēmuma iespējamu dalību gaļas kontrabandas shēmās. Rezultātā tika fiksēta telefonsaruna, kā arī uzzināts, ka ir bijusi dubultā grāmatvedība, neuzskaitīta nauda u.tml. Svarīgs fakts šeit ir tas, ka telefonsarunas informācija bija slepena un neizpaužama, tomēr „ Neatkarīgā Rīta Avīze” bija publicējusi fragmentu no telefonsarunas. Tāpēc pēc Drošības policijas lūguma 2006. gada 5. septembrī Rīgas Centra rajona tiesa uzlika par pienākumu „Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnālistam Uldim Dreiblatam atklāt 2006.gada 10.augusta raksta „Skandāls vai atklātā partijas melnā kase?” informācijas avotu par Gunta Piteronoka telefonsarunām. Dreiblats atteicās to pildīt, tāpēc viņam pēc 2007. gada 10. maija sprieduma ( Rīgas pilsētas centra rajona tiesā) tika piespriests naudas sods 10 minimālo mēnešalgu jeb Ls 1200 apmērā. Tas tika piemērots saskaņā ar krimināllikuma 296. pantu par tiesas sprieduma un lēmuma neizpildīšanu :” Par tiesas sprieduma vai lēmuma tīšu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu — soda ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.” Apsūdzētais iesniedza apelācijas sūdzību, tomēr arī Rīgas apgabaltiesa 2007. gada 4. oktobrī pirmās instances spriedumu atstāja negrozītu. Dreiblats iesniedza kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā, kur 2007. gada 4. decembrī mutvārdu procesā izskatīja iesniegto sūdzību un Senāts atcēla iepriekšējos spriedumus un izbeidza kriminālprocesu. Senāts atzina, ka Dreiblats nav to personu lokā, kas saucamas pie kriminālatbildības saskaņā ar iepriekšminēto 296. pantu. Ar tiesas nolēmumu var iepazīties mājas lapā www.lursoft.lv , bet šī informācija ir maksas pakalpojums. Balstoties uz likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 22. pantu : „Lai aizsargātu personas vai sabiedrības būtiskas intereses, tikai tiesa, ievērojot samērīgumu, var uzdot norādīt informācijas avotu” , rodas secinājums, ka Dreiblatam bija visas tiesības neizpaust informācijas avotu rakstā, bet šeit rodas sava veida pretruna likuma otrajā daļā, kura paredz, ka tiesa drīkst prasīt uzrādīt informācijas avotu. …
