Es izvēlējos šo tēmu, tāpēc ka mani interesē tādas jaunas tehnoloģijas, kuras ļauj sasniegt labus modernus rezultātus, izmantojot parastos un visiem pieejamos materiālus ( mūsu gadījumā – telefonu vara vadus ).
Pirms sākt runāt par problēmām, kuras tiek saistītas ar xDSL tehnoloģiju, parunāsim par to, kas tas vispar ir xDSL tehnoloģija un xDSL aparatūra. Vai tās ir atsevišķas daļas, vai kaut kādas kopējās vienā nozarē?
Digital Subscriber Line (DSL) tulkojumā atbilst jau pazīstamajam terminam “ciparu abonentu līnija”. Bet maz kas zina, ka sākotnēji šos trīs vārdus pielietoja ISDN BRI (Basic Rate Interface) kanāla apzīmējumam. Agrāk terminu DSL firmas AT&T zinātniskās pētniecības centrā Bellcore, kur 80.-jos gados zinātnieki nodarbojas ar izstradāšanu un standartizāciju ISDN nozarē, definēja sekojoši: ”DSL – tas ir trīskanālu līnija, kura savieno lietotāja ISDN – terminālu ar telefonu kompānijas komunikācijas sistēmu pa četriem parastajiem telefonu vadiem. Pielietojot Basic Rate Interface (divi komutējamie kanāli ar ātrumu 16 Kbit/s, kurš dibinās uz pakešu komutācijas tehnoloģijas), DSL nodrošina vienlaicīgu dupleksu runas un datu, kā arī signālu un citas dienesta informācijas transportēšanu”.
80. gadu beigās Bellcore centrā uz DSL bāzes tehnoloģijas tika izstrādāta jauna datu lielātruma pārraides metode ( tajā laikā līdz 1.5 Mbit/s) pa vara vadiem, kura pēc analoģijas ar savu priekšteci, saņēma nosaukumu “lielātruma ciparu abonentu līnija ” (High bit rate Digital Subscriber Line, HDSL). Tad arī radās juceklis ar DSL abreviatūras lietošanu attiecībā pret līniju, aparatūru un tehnoloģiju.
Mūsdienās DSL termins pilnīgi zaudēja savu bijušajo sakaru ar BRI ISDN līniju un apzīme diskrētu signālu lielātruma pārraides tehnoloģiju ( fizikāla līmeņa protokolu komplekts ) pa fizikālu līniju ( vara telefonu vadiem ). Tostarp DSL līnija nav parasta “ciparu abonentu līnija”, kura organizējas uz jebkuras aparatūras ( uz ISDN, uz modemiem fizikālām līnijām, uz ciparu līniju adapteriem CSU/DSU u.t.l. ). …