Informācijas kodēšana, informācijas daudzuma mērvienības, skaitīšanas sistēmas

Kods ir apzīmējumu kopa, kuru izmanto kādas noteiktas informācijas attēlošanai. Viena datu attēlojuma veida pārveidošanu citā, atbilstoši kādiem iepriekš pieņemtiem
noteikumiem (kodiem), sauc par kodēšanu. Informāciju ir svarīgi prast kodēt (ierakstīt, reģistrēt) precīzā un efektīvā veidā, lai varētu šo informāciju apstrādāt un uzglabāt. Visa informācija, kas eksistē reālajā pasaulē ir diskrēta un var tikt aprakstīta ar diskrētās matemātikas jēdzienu palīdzību.
Kodēšanas piemēri:
1) valodas kodēšana ar alfabēta palīdzību,
2) decimālā skaitļu pieraksta sistēma,
3) mūzikas pieraksts ar nošu palīdzību, u.c.
(bioloģiskās sistēmās pastāv efektīvi informācijas kodēšanas veidi – DNS kodē bioķīmisko informāciju, kas nepieciešama organisma izveidošanai un uzturēšanai, smadzenēs atmiņa tiek kodēta neironu saišu veidā, u.c.)
Kodēšana ir viens no datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju pamatuzdevumiem. Galvenie kodēšanas uzdevumi:
1) reprezentēt jebkuras dabas datus (skaitļus, tekstus, programmas, attēlus, skaņu, u.c.) datoru atmiņā,
2) aizsargāt informāciju no nesankcionētas pieejas (šifrēšana)
3) nodrošināt informācijas apmaiņu pa sakaru līnijām bez kļūdām (kļūdas labojošā kodēšana),
4) efektīvi izvietot informāciju (informācijas “saspiešana”, arhivēšana).
…