Secinājumi
1. Darbā ietvaros informācijas ētikas tika definēta kā ētikas paveids, kurš atbild par to, kā tiek regulēta informācijas apkaime. Tika secināts, ka informācijas ētikas mērķis ir eksistējošas publiskā vidē informācijas ietekmes uz indivīdu privāto dzīvi un publisko sfēru uzraudzība. Ir nepaciešams, lai pastāvošas publiskā vidē informācijas saturs būtu pēc iespējas pilnvērtīgāks un objektīvāks.
2. Darba ietvaros tika uzzināts, ka par informācijas ētikas pirmsākumu var uzskatīt 80.gadus, kad primāri tika minēts par tādas eksistēšanu. Autors uzzināja, ka toreiz par tās galvenajiem pamatprincipiem tik uzskatīti cenzūra, privātums, tiesības uz informācijas pieejamību, pavairošana, bibliotēku kolekciju veidošana, godīga informācijas lietošana un citi. Pēc izanalizēta autors var apgalvot, ka ļoti daudz pamatprincipu palika arī mūsdienās, taču informācijas ētikas būtība netika mainīta, tikai pilnveidota līdz ar jaunām komunikācijas tendencēm.
3. Par informācijas ētikas galvenajiem pamatprincipiem darbā autors izvirzīja sekojošos ─ vārda brīvība, cieņa pret intelektuālo īpašumu, cieņa pret privātumu, un godprātība un precizitāte informācijas veidošanā un lietošanā.
…